• Tweet

Neraugoties uz to, ka bezdarba līmenis Latvijā samazinās un tirgus situācija turpina uzlaboties, joprojām iezīmējas krasas atšķirības reģionos. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis tradicionāli ir Rīgas reģionā, bet augstākais bezdarba līmenis vēsturiski bijis Latgalē. Starp pilsētām, kurās bezdarba līmenis stabili samazinās ir Rīga, Valmiera, Jelgava, Jūrmala un Ventspils. Ko gan šīs pilsētas dara savādāk? Kāpēc vienās attīstītās rūpnīcas, infrastruktūra, ienāk investīcijas, tiek atvērtas jaunas darba vietas, bet citās iedzīvotāju skaits samazinās un valda bezcerība?

Ventspils ir viena no tām pilsētām, kurā samazinās gan bezdarba līmenis, gan darba spēka trūkums. Pēc nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā 2017. gada aprīlī ir tikai 6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jeb 1 089 personas. Kā rāda statistikas dati, arī maijā Ventspilī bezdarba līmenis turpina sarukt.

Lai to panāktu, Ventspilī īpaša uzmanība tiek pievērsta nozarēm, kas pieprasītas darba tirgū. Ventspils pašvaldība strādā ciešā sadarbībā arī ar valsts pārraudzībā esošajām pilsētas izglītības iestādēm – Ventspils Tehnikumu un Ventspils Augstskolu (attēlā), sniedzot tām papildu finansējumu kopējo pašvaldības attīstības mērķu sasniegšanai. Līdztekus sekmīgai sadarbībai, piemēram, elektronikas jomā, piedāvājot jaunajiem speciālistiem iespēju strādāt vietējos uzņēmumos, kā Bucher Municipal, arī HansaMatrix, ļoti labi rezultāti tiek uzrādīti arī humanitārajā atzarā – Ventspils Augstskolā skolotie tulki un tulkotāji strādā ar Eiropas Savienību saistītajās struktūrvienībās Briselē un Luksemburgā, profesionālu darbu veic valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos, nereti komercdarbību uzsāk arī paši.

Ventspilī attīstītā biznesa inkubatoru kustība ļauj, patstāvīgas darba gaitas uzsākot, apvienot spēkus visu trīs augstskolas fakultāšu pārstāvjiem – jaunie cilvēki, kas guvuši zināšanas ekonomikā un uzņēmējdarbībā, var tās likt lietā, sadarbojoties ar IT un elektronikas speciālistiem un komunikācijai ar iespēju popularizēt savu veikumu arī ārvalstīs piesaistīt tulkotājus, tā radot konkurētspējīgu piedāvājumu. Jāpiebilst, ka Ventspils pašvaldība, vēršot valsts amatpersonu uzmanību Irbenes potenciālam, ieguldījusi vērā ņemamu darbu, lai laikā, kad zinātnei finansējuma nacionālā līmenī trūkst, šim objektam tiktu piešķirts vietas attīstībai nepieciešamais atbalsts.

Iespējams vairāk nekā citur, Ventspilī vērība tiek pievērsta uzņēmējdarbības attīstībai un atbalstam. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pret pilsētas iedzīvotāju skaitu ir proporcionāli visaugstākais (46%) starp republikas pilsētām (vidēji republikas pilsētās – 42,5%). Novērtējot pilsētas ekonomiskos sasniegumus, Ventspils 2016. gada nogalē Latvijas Biznesa savienības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atvērtajā indeksā “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” tika atzīta par investīcijām draudzīgāko pilsētu.

Nenoliedzami, Ventspils var kalpot par paraugu ikvienai pilsētai, apliecinot, ka visa pamatā ir komandas darbs. Sadarbība gan ar uzņēmumiem, gan izglītības iestādēm ikvienam ventspilniekam sniedz iespēju tiekties pretī izaugsmei. Ventspils noteikti ir viena no tām pilsētām, kura nestāv uz vietas un nepārtraukti attīstās. Ne velti to dēvē par “Pilsētu ar rītdienu”.