Kas ir finanšu “atslodzes dienas” un vai tās strādā?
Mūsdienās daudziem ir nopietnas finansiālas problēmas, tāpēc arvien aktuālākas kļūst dažnedažādas kreatīvas taupīšanas un finanšu pārvaldīšanas metodes. Tās tiek radītas, lai cilvēkiem būtu pēc iespējas vienkāršāk pieradināt sevi pie taupīšanas ikdienā, lai nebūtu jāņem ātrie kredīti vai patēriņa kredīti jeb imprumut nevoi personale, ik reizi, kad pietrūkst nauda. Viena no jaunākajām metodēm ir finanšu atslodzes dienu ievērošana. Ko tas īsti nozīmē un vai tam tiešām ir labi rezultāti?
Šī metode savā veidā ir aizgūta no uztura speciālistiem, jo, kā zināms, atslodzes dienu ievērošana ir īpašs diētas veids, kad konkrētās dienās nekas netiek lietots uzturā, vai arī tiek patērēti tikai viena veida produkti. Arī finansēs tas darbojas līdzīgi – atslodzes dienās neko nedrīkst pirkt un arī nekam citam savu naudu tērēt nedrīkst. Šīs stratēģijas doma ir tāda, ka, piespiežot sevi ik pa laikam izdzīvot ar to, kas ir, būs vieglāk ievērot taupību arī tad, kad naudu tērēt drīkst. Tā ir kā sevis pieradināšana pie taupības, jo tad, ja mācēsit izdzīvot dienu teju bez nekā, izdzīvot ar minimāliem līdzekļiem būs tīrais nieks.
Šīs metodes piekritēji to slavē, sakot, ka tā tiešām strādā. Tā iemāca kontrolēt savas vēlmes, atteikties no visa liekā, un tāpēc ikdienā naudas taupīšana kļūst par normālu praksi. Ja jau varat iztikt veselu dienu bez normāla ēdiena, izklaidēm, transporta un visa pārējā, tad kāpēc lai pārējās dienās nevarētu iztikt ar lētu ēdienu, lētām izklaidēm un visu citu? Tomēr šai metodei ir arī ļoti daudz oponentu, kas to asi kritizē un uzskata par pilnīgām muļķībām.
Pirmkārt, šīs naudas taupīšanas metodes efektivitāte tiek apšaubīta tāpēc, ka viena diena ir pārāk īss periods, lai to nevarētu pārdzīvot bez naudas. Droši vien ledusskapī tāpat atradīsit ko ēdamu, automašīnas bākā būs mazliet degvielas, un no lielākiem pirkumiem atturēties vienu dienu nudien ir tīrais sīkums. Līdz ar to nekas būtisks jau no šīs dienas nemainīsies. Varbūt ietaupīsit mazliet naudas, jo neveiksit kādu spontānu pirkumu konkrētajā dienā, bet citādi nekāda ietaupījuma arī nebūs. Galu galā, ja patērēsit to visu, kas jums jau ir sapirkts, nākamajā dienā vienkārši būs jātērē vairāk naudas. Arī iemācīties no tā, protams, īsti neko nevar.
Protams, ir jau arī iespējams speciāli radīt sev apgrūtinošus apstākļus un panākt, ka nekā daudz, ko patērēt, šajā atslodzes dienā nav. Tad gan iztikt būs grūtāk, taču daudzi uzskata, ka tieši tad var tikt izraisīts pretējs efekts, proti, nākamajā dienā taupītājs vēlēsies kompensēt to, ka veselu dienu bija jābadojas, un notrieks savu naudu visādām nevajadzīgām lietām.
Kopumā jāsaka, ka šī metode var kalpot kā papildus līdzeklis, lai iemācītos taupīt, taču viena pati tā nestrādā. Lai patiešām gūtu labus rezultātus un ikdienā taupība kļūtu par ieradumu, ir jāmaina sava attieksme pret lietām. Ir jāanalizē sava motivācija veikt pirkumus, jāatšķir vēlmes no vajadzībām, jāiemācās atšķirība starp ilgtermiņa un īstermiņa ieguvumiem, kā arī visu laiku jāgūst jaunas zināšanas par finansēm. Taupības jeb atslodzes dienas var palīdzēt to visu labāk izprast, jo mazliet mainīs priekšstatu par to, kas ir patiešām nepieciešams un kas ir tikai iegriba, taču, ja uztversit to kā spēli un gaidīsit brīnumus no nekā, tas nestrādās, un tāpat nestrādās arī neviena cita moderna taupības metode.
Tas, kā mēs attiecamies pret savām finansēm, ir atkarīgs tieši no domāšanas veida, ko mēs varam mainīt tikai strādājot paši ar sevi un gūstot jaunas zināšanas. Ja jums ir apnicis dzīvot no algas līdz algai un ņemt ātros kredītus jeb credit online rapid, lai izdzīvotu, sāciet ar savu finanšu paradumu analīzi un sevis motivēšanu.
Vēl par tēmu:
2024. gadā par 15,1% pieaudzis digitālajās platformās rezervēto viesu nakšu skaits Latvijā
Latvijā 2024. gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām – Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: Latvijas rehabilitācijas nozarei ir eksporta potenciāls
Latvijas rehabilitācijas nozarei ir eksporta potenciāls, tās priekšrocības ir specializētās rehabilitācijas programmas un augsti kvalificēti speciālisti, liecina pētījuma rezultāti par...
Lasīt tālākPieaug jauniešu interese par pensiju 3. līmeni
Latvijas iedzīvotāju interese par savu nākotnes finansiālo labklājību pieaug – aizvien vairāk cilvēku izvēlas veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī. Jauniešu skaits pērn pieaudzis teju...
Lasīt tālākEksperts: Kā pārliecināties, ka tavs sapņu mājoklis tiešām ir cenas vērts?
Plānojot nekustamā īpašuma iegādi, viens no būtiskiem faktoriem mājokļa izvēlē ir tā cena, taču kā pārliecināties, vai tā ir atbilstoša īpašuma vērtībai? Lai nepārmaksātu par...
Lasīt tālākairBaltic uzsāk piešķirt lidmašīnām Baltijas pilsētu nosaukumus
Latvijas lidsabiedrība airBaltic ir uzsākusi piešķirt savām Airbus A220-300 lidmašīnām Baltijas valstu pilsētu nosaukumus, balstoties uz 2024. gadā airBaltic rīkoto Baltijas mīlētāko pilsētu...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībai jūnijā straujākā izaugsme pēdējo trīs gadu laikā
Augot ārējam pieprasījumam un eksportam, apstrādes rūpniecības izlaidei jūnijā bija vērojama strauja izaugsme. 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, gan pēc neizlīdzinātiem...
Lasīt tālākMinistru kabinets izsludina ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim
Ministru kabinets otrdien, 5. augustā, ārkārtas sēdē, kas notika aptaujas kārtībā, lēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim. Ministru...
Lasīt tālākJuris Lazdiņš: lauksaimnieki jāatbalsta ar konkrētiem risinājumiem
Ņemot vērā Zemkopības ministrijas priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, biedrība “Zemnieku saeima” uzsver, ka valsts atbalstam nozarei jābūt ar konkrētiem...
Lasīt tālākJūlijā uzlabojas uzņēmēju noskaņojums apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada jūlijā turpina uzlaboties apstrādes rūpniecībā, un tas ir optimistiskākais pēdējo trīs gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto...
Lasīt tālākAptauja: piektdaļa Baltijas iedzīvotāju atvaļinājumam plāno tērēt vismaz 1000 eiro
Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā, taču cik tieši? Bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā...
Lasīt tālāk