• Tweet

Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas rosināto ideju atcelt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi zālēm.

“Tā rezultātā zāļu cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 10%. Latvijā, kur zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumi par veselības aprūpi jau patlaban ir vieni no augstākajiem Eiropā, daudziem hroniski slimiem cilvēkiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem tā būtu katastrofa,” saka Iveta Neimane, SUSTENTO valdes locekle.

Standarta PVN likme Latvijā ir 21%, bet recepšu un bezrecepšu zālēm, lai atvieglotu zāļu pieejamību, tā ir pazemināta – 12%.

Atceļot samazināto likmi, Latvija, būdama viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, vienlaikus kļūtu par valsti ar teju augstāko PVN likmi zālēm Eiropā. Jau patlaban Latvijā tā ir augstākā no Baltijas valstīm (Lietuvā 5%, Igaunijā 9%, Latvijā 12%), kā arī viena no augstākajām Eiropā. Piemēram, Beļģijā un Nīderlandē tā ir 6%, Spānijā 4%, Luksemburgā 3%, Maltā 0%.

Aprēķinus par plānotajiem “ieguvumiem” no PVN likmes celšanas zālēm Finanšu ministrija līdz šim nav publiskojusi. Taču skaidrs, ka izmaksas augs – gan par bezrecepšu un recepšu zālēm, gan par valsts kompensējamām zālēm, ko valsts par kompensācijas budžeta līdzekļiem varēs nodrošināt mazākam cilvēku skaitam, gan par slimnīcu medikamentiem. Piemēram, Veselības ministrijas veiktie aprēķini, kas tika prezentēti veselības nozares organizācijām pērn vasarā, liecina, ka, bezrecepšu zālēm piemērojot PVN standarta likmi 21%, paredzamais teorētiskais ieguvums valsts budžetam gadā būtu 6,3 miljoni eiro.

Taču vai ierēdņi ir izrēķinājuši, cik negatīvi zāļu cenu kāpums ietekmēs sabiedrības veselību? Cik miljoni eiro no valsts veselības budžeta nākotnē būs jātērē, lai novērstu šīs postošās sekas? Nav taču noslēpums, ka, piemēram, bezrecepšu zāles cilvēki pērk kā pirmo ārstniecības līdzekli, ja vajadzīga ātra palīdzība, jo apmeklēt ārstu Latvijā dažu dienu laikā ir gandrīz neiespējami – visur ir garas rindas.

“Ja zāles kļūs dārgākas, daudzi cilvēki ar zemiem ienākumiem, pensionāri, hroniski slimi cilvēki zāles nevarēs atļauties, pirks mazāk vai nemaz, kas var būtiski pasliktināt viņu veselību. Valsts kontroles atzinusi, ka 45 Latgales un Kurzemes pagastos ģimenes ārstu pieņemšanas vietu nav, turklāt 30 no tiem nav arī feldšerpunktu. Vairākos pagastos iedzīvotājiem ir jāmēro vairāk nekā 20 kilometri, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta.

Nesaņemot zāles, šie slimie cilvēki būs spiesti saukt ātro palīdzību un smagākos gadījumos, ārstēties slimnīcā. Tas viss tikai palielinās valsts budžeta izdevumus par veselības aprūpi un cerēto papildu ieņēmumu vietā ir jārēķinās ar zaudējumiem,” uzsver I.Neimane.

Izprotot Finanšu ministrijas vēlmi reformēt valsts nodokļu politiku un rast papildus līdzekļus valsts budžetā, SUSTENTO kategoriski iestājas pret ierēdņu vēlmi budžeta robus aizlāpīt uz mazaizsargātu, slimu cilvēku rēķina, vēl vairāk pasliktinot zāļu pieejamību. Valsts nodokļu politikas veidošanai ir jābūt pārdomātam, izsvērtam ilgtermiņa pasākumam, kas nedrīkst graut cilvēku ticību valsts spējai aizsargāt un rūpēties par saviem iedzīvotājiem.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0