Premjers: Nodokļu reformu vadības grupa ir vienisprātis par reformas nepieciešamību
Lai spriestu par Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu, trešdien uz pirmo sēdi sanāca Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Nodokļu reformu vadības grupa.
Vadības grupā strādā pārstāvji no valdības, Saeimas, Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas.
Sanāksmes dalībnieki konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu plānu, akceptējot piedāvātās nodokļu likmes, kas attiecas uz uzņēmumu ienākumu nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī IIN no kapitāla un tā pieauguma. Atturējās vienīgi pašvaldību pārstāvji, norādot, ka ar piedāvājumu šajā jomā nav pilnībā iepazinušies.
Atbalsts pausts arī darbaspēka nodokļu reformai, kas paredz minimālās algas pieaugumu līdz 430 eiro, kā arī IIN likmes piemērošanu 20 % apmērā ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23 % ieņēmumiem virs 45 000 gadā.
Tāpat tika pausts atbalsts plānotajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) jomā, kas paredz saglabāt MUN pašreizējā 15 % līmenī, vienlaikus nosakot, ka šis nodoklis būs piemērojams tikai uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 40 000 eiro.
Tika pausts atbalsts arī Finanšu ministrijas izstrādātajiem kompensējošajiem nodokļu un nodokļu administrēšanas pasākumiem.
“Svarīgi ir tas, ka Nodokļu reformu vadības grupā strādājošie partneri ir vienisprātis par reformas nepieciešamību un tās galvenajiem virzieniem. Darbs norisinās konstruktīvi, un tas dod pamatu uzskatīt, ka reforma tiks īstenota sekmīgi,” uzskata Kučinskis.
Nākamā Nodokļu reformu vadības grupas sēde paredzēta 31. martā.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk