• Tweet

Premjers Māris Kučinskis (ZSS) ir pārliecināts, ka iespējams īstenot Finanšu ministrijas (FM) iecerēto nodokļu reformu, taču ir jārēķinās, ka pirmajā reformas gadā visas nozares nevarēs saņemt papildu līdzekļus.

Intervijā Latvijas Radio, Kučinskis norādīja, ka FM piedāvāta nodokļu reforma ir īstenojama, taču ne viena gada laikā. Par spīti ekonomikas izaugsmei, ne visas nozares uzreiz dabūs papildus finansējumu. Premjers cer, ka to sapratīs visas partijas un frakcijas.

Viņš apliecināja, ka nodokļu reformas dēļ nevienam finansējumu nesamazinās, skaidrojot, ka ekonomikas attīstās un iespējamo budžeta ieņēmumu samazinājumu kādās pozīcijās kompensēs pieaugums citās.

“Ekonomikas pieaugums būs, bet tā augļi nebūs dalāmi kuram jumtam, kurai pašvaldībai, ar to jārēķinās,” uzsvēra premjers.

Viņš arī uzsvēra, vēlas par nodokļu reformu diskusijas ar iesaistītajām pusēm, meklējot kompromisus. Sarunās piedalīsies arī koalīcijas partiju līderi un atslēgas komisiju vadītāji.

Jau vēstīts, ka šodien Ekonomikas ministrijā notika Tautsaimniecības padomes sēde, kurā konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, paredzot izmaiņas – iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Tautsaimniecības padomes locekļi – LTRK, LDDK, EM un nozaru asociāciju pārstāvji – un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens izteica savu vērtējumu par FM sagatavotajiem priekšlikumiem izmaiņām nodokļu politikā un Latvijas Bankas sagatavoto ziņojumu “Nodokļu stratēģija 20/20” un reformas priekšlikumu ietekmi uz Nacionālajā attīstības plānā 2020 definētā virsmērķa – ekonomikas izrāviens – sasniegšanu.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Foto: Valsts kanceleja