• Tweet

Lielāks efekts būtu, ja nodokļu reformu īstenotu vienā gadā, nevis izstieptu laikā, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta avīze” atzina finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS).

“Pieprasījumu samazināt darbaspēka nodokļus, tos pārlikt uz kapitālu, patēriņu ir jau sen, arī vairums partiju to liek savos priekšvēlēšanu solījumos, bet līdz šim tas īsti nav realizējies dažādu iemeslu dēļ. Grūti sabalansēt budžeta iespējas, varbūt pietrūkst drosmes un arī prasmes, jo jāiegulda liels darbs piedāvājuma izstrādē. Šai valdībai sākot darbu, valdības deklarācijā šo paredzējām kā vienu no svarīgiem uzdevumiem. Ir vajadzīgs jauns impulss tautsaimniecības izaugsmei. Nodokļu politika te nav burvju nūjiņa, ne mazāk svarīga ir darba tirgus kvalitāte, cilvēkresursu pieejamība, infrastruktūras kvalitāte, tiesu sistēmas efektivitāte un citi faktori. Bet nodokļu politikai ir arī liela loma konkurētspējas stiprināšanā,” uzsvēra Reizniece – Ozola, piebilstot, ka Latvijā ir salīdzinoši liela nevienlīdzība, īpaši strādājošo vidū. To arī var ietekmēt ar nodokļu stratēģiju.

Viņa norādīja, ka jaunajā nodokļu reformā galvenais piedāvājums ir reinvestētās peļņas nulles likmes un darbaspēka nodokļa likmes samazināšana. “Reizē ar IIN likmes samazināšanu piedāvājam straujāk palielināt neapliekamo minimumu – līdz 300 eiro – un palielināt minimālo algu, no kā lielākie ieguvēji ir tieši mazo algu saņēmēji. Tādējādi mēs arī vairāk atbalstām reģionus, kur ir lielāks mazo algu īpatsvars,” uzsvēra ministre.

Būtisks konkurētspējas faktors ir nulles procents reinvestētajai peļņai, vienlaikus ar darbaspēka nodokļu samazināšanu 20% IIN noteikšana kapitāla nodoklim. Bet tas nedublēsies – ja jau vienreiz būs samaksāts, piemēram, UIN par peļņu, tad papildu dividenžu nodoklis nebūs jāmaksā, skaidroja ministre, atsaucoties uz Igaunijas pieredzi, kas rāda, ka īpaši mazie un vidējie uzņēmumi kļūst stiprāki, viņi uzkrāj pašu kapitālu, jo viņiem nav motivācijas regulāri izņemt dividendes. Tādējādi tie kļūst pievilcīgāki kreditoriem, investoriem un krīzes brīžus spēj pārdzīvot labāk, arī mazāk līdzekļu aizplūst no valsts, un mazāka arī motivācija slēpt patiesos ienākumus

Tāpat viņa piebilda, ka kombinējot minimālās algas palielināšanu ar IIN likmes samazinājumu un neapliekamā minimuma strauju palielinājumu, var atļauties straujāku minimālās algas palielinājumu.

Līdzīgi kā citi eksperti arī viņa atzina, ka reformas nav iespējams īstenot viena gada laikā, vienlaikus atzīstot, ka tad efekts būtu lielāks.

Jau ziņots, ka FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.

Foto: Finanšu ministrija