Iniciatīvu par progresīvu nodokļu sistēmu nodod izvērtēt Finanšu ministrijai

Saeima kolektīvo iesniegumu, kurā rosināts ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, ceturtdien, 16.martā, nolēma nodot izvērtēšanai Finanšu ministrijai.
Saeima noteikusi, ka šī iniciatīva jāizvērtē Finanšu ministrijas izveidotajā Nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.–2021.gadam izstrādes darba grupā.
Lēmumu Saeima pieņēmusi, pamatojoties uz kolektīvo iesniegumu “Par progresīvu nodokļu sistēmu”. Iniciatīvas autori rosina pakāpeniski pārveidot nodokļus, ieviešot progresivitāti darba algām noteikto nodokļu iekasēšanā.
Iniciatīvas autors Ansis Dobelis norāda, ka progresīvā nodokļu sistēma ir veids, kā rast līdzekļus Latvijas ģimeņu atbalstam, pieejamai veselības aprūpei un kvalitatīvai valsts finansētai izglītībai. Progresīvo nodokļu nozīmība un nepieciešamība labklājības valsts būvēšanā ir pierādījusies visā Eiropā. “Šīs nodokļu sistēmas sniegtais samazinājums mazāko ienākumu saņēmējiem palielinās Latvijas rūpniecības un eksporta konkurētspēju. Progresīva nodokļu sistēma bagātos nepadara par nabagiem, bet nodrošina tiem kvalitatīvu dzīves vidi – izglītotu, kulturālu, drošu un laimīgu sabiedrību. Tā rada iespēju valstij nodrošināt kvalitatīvus resursus un priekšnosacījumus veselīgai un ilglaicīgai ekonomikas izaugsmei, kas vairo ikviena sabiedrības locekļa labklājību,” uzsver autors.
Ar šo iniciatīvu tiek pieprasīts LR Ministru kabinetam izstrādāt un pieņemt „Nodokļu politikas pamatnostādnes”, kurā noteikts, ka materiālā nevienlīdzība, kas noteikta ar Džini koeficientu, Latvijā jāsamazina līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim nākošo piecu gadu laikā.„Nodokļu politikas pamatnostādņu” ietvaros, veicot jebkuras izmaiņas nodokļu likumdošanā, Saeimas deputātu pienākums ir veicināt ienākumu atšķirību mazināšanu līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim. Tiek prasīts Saeimai un LR Ministru kabinetam pakāpeniski pārveidot nodokļus tā, lai palielinātos visbagātāko iedzīvotāju un luksusa patēriņa nodokļi, bet samazinātos nodokļu nasta mazo algu saņēmējiem, – pirmkārt ieviešot progresivitāti darba algām noteikto nodokļu iekasēšanā.
“Nevienlīdzība Latvijā ir sasniegusi Eiropā visaugstāko, civilizētā sabiedrībā nepieņemamu līmeni. Tas nozīmē, ka nodokļi ir lielāki tiem, kam ienākumi mazi, bet ļoti bagātie maksā pavisam maz. Progresīva nodokļu sistēma ir pamats, lai Latvijā veidotos sabiedrības vidusslānis, ekonomikas izaugsmes augļus varētu baudīt visi, ne vien šaura sabiedrības grupa un ikviens sabiedrības loceklis ar godīgu darbu varētu nopelnīt cienīgu atalgojumu,” uzsver Dobelis.
Kolektīvais iesniegums Saeimā iesniegts pagājušā gada decembrī, un to parakstījuši 10 657 pilsoņi.
Saeima pagājušajā nedēļā Finanšu ministrijai nodokļu politikas pamatnostādņu kontekstā uzdeva izvērtēt arī kolektīvo iesniegumu “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga”.
Foto: Andrew Art/https://pixabay.com/en/users/Andrew-Art-2005827/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālāk