Šadurskis: Pedagogu algai ir jābūt virs vidējā atalgojuma valstī
Turpinot mērķtiecīgu un plānveidīgu pedagogu atalgojuma modeļa pilnveidi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi pedagogu minimālās darba samaksas par likmi pieauguma grafiku un jaunu kvalitātes novērtēšanas sistēmu.
Turpmāko piecu gadu laikā zemākā darba samaksa par likmi pedagogiem pieaugs līdz 900 eiro līdzšinējo 680 eiro vietā, – to paredz IZM vadītajā darba grupā izstrādātais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks.
“Pedagogu atalgojuma palielināšana ir viens no priekšnoteikumiem pieejamas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, kā arī pedagoga profesijas prestiža paaugstināšanā, piesaistot darbam izglītības iestādēs jaunus, motivētus un izcilus skolotājus. Izstrādātais algu grafiks ir svarīgs signāls esošajiem un topošajiem pedagogiem par skaidru izpratni un apņemšanos turpināt atalgojuma palielināšanu,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Algu grafika viens no būtiskākajiem mērķiem ir garantēt minimālo darba samaksas slieksni. Minimālā atalgojuma palielināšana nozīmē, ka pieaugs arī reālā vidējā pedagogu darba alga un tas rada iespējas sasniegt noteikto mērķi – pedagogu algai ir jābūt virs vidējā atalgojuma valstī.
Lai izstrādātu pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, darba grupā strādāja eksperti no IZM, Kultūras, Labklājības un Finanšu ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) un Latvijas Nacionālā kultūras centra. Darba process nebija vienkāršs un pilnīgu vienprātību visos jautājumos darba grupai nav izdevies panākt, pedagogu pārstāvošo organizāciju izteiktajām vēlmēm un prasībām nereti saduroties ar finanšu ekspertu argumentiem un reālajām valsts budžeta iespējām. Jau pavisam drīz ministrijas darba grupa prezentēs valdībai pusgada laikā paveikto un panāktos kompromisa variantus, lai izstrādāto pedagogu darba algas samaksas pieauguma grafiku uzsāktu īstenot dzīvē.
Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim plānots īstenot divos posmos. Prioritāri tiks nodrošināta zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšana visu jomu pedagogiem, savukārt nākamā soļa īstenošanā svarīgi būs pedagogu darba samaksu ietekmējošie kritēriji – darba slodze, pedagogu darba kvalitātes pakāpju piemaksas, finansējuma apjoms izglītības iestāžu administrācijai un citi kritēriji, kas saistāmi ar esošā finansējuma racionālu izlietojumu. Svarīgi, ka mērķdotācija, kas tiks ietaupīta, samazinoties skolēnu skaitam, pašvaldībām veicot izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus, kā arī samazinoties pedagoģiskajām likmēm saistībā ar izglītības satura reformu, paliek izglītības sistēmā, primāri to novirzot pedagogu darba samaksas palielinājuma grafika īstenošanai.
Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai 2018. gadā papildus būs nepieciešami nedaudz vairāk kā 10 miljoni eiro, 2019. gadā – 34 miljoni eiro, savukārt 2022. gadā – gandrīz 118 miljoni eiro. Kaut arī daļu no nepieciešamā papildu finansējuma iespējams nodrošināt, veicot skolu tīkla sakārtošanu, tomēr ievērojami jāpalielinās arī valsts finansējumam, jo pedagogu atalgojums skar ne tikai vispārējās izglītības pedagogus, bet arī akadēmisko personālu augstākajā izglītībā, kā arī profesionālās izglītības pedagogu atalgojumu.
Lai veicinātu izglītības kvalitāti, balstoties uz pedagoga profesionālo darbību mācību stundas procesa novērtējumā, kā arī mazinātu birokrātiskos procesus, atsevišķa IZM koordinētā darba grupa veikusi arī pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi. Līdzšinējo piecu kvalitātes pakāpju vietā plānots ieviest trīs pakāpes, no kurām 1.kvalitātes pakāpe būs apliecinājums – labs pedagogs skolā, 2.pakāpe – labs pedagogs novadā, bet 3.kvalitātes pakāpe būs apliecinājums, ka pedagogs ir izcils valsts mērogā.
Profesionālās darbības kvalitātes pakāpi pedagogam piešķirs uz trim gadiem. Tāpat kā līdz šim, pieteikšanās kvalitātes pakāpei būs katra pedagoga brīvprātīga izvēle. Jaunās pedagogu profesionālās darbības kvalitātes sistēmas ieviešanai ir noteikts pārejas posms no 2017.gada septembra līdz 2019. gada septembrim.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Pirmo reizi Latvijā novērota Taigas čipste
Piektdien, 17. oktobrī, pirmo reizi Latvijā novērota jauna putnu suga – Taigas čipste (Anthus hodgsoni). Putnus Liepājā novēroja putnu vērotāji Atis Ļahs un Edgars Smislovs. Pirmo putnu...
Lasīt tālākSaeima: piemērojot atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt
Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, pieņēma lēmumu, kas precizē, – lai piemērotu Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu, nav nepieciešams pierādīt personas nolūku iedvest bailes. Lēmuma...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu likumu ugunsdrošības uzlabošanai valstī
Saeima ceturtdien, 16.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu. Tas paredz uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, lai samazinātu...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpānijas Nacionālās dienas svinību laikā Rīgā tiks ierobežota satiksme
Sestdien, 11. oktobrī, saistībā ar Spānijas Nacionālās dienas svinībām Rīgā būs spēkā satiksmes ierobežojumi. Iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti plānot pārvietošanos,...
Lasīt tālākPieņem Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecību regulējumu
Lai sakārtotu Latvijas Dievturu sadraudzes un valsts attiecības, Saeima ceturtdien, 9. oktobrī, pieņēma Latvijas Dievturu sadraudzes likumu. Tas nodrošinās sadraudzes garīdzniekiem tiesības...
Lasīt tālākTieslietu ministre: jāstiprina ne tikai militārās spējas, bet arī sabiedrības noturība pret nemilitāriem apdraudējumiem
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere šodien, 9. oktobrī, tikās ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Egilu Zviedri, lai pārrunātu nacionālās drošības stiprināšanai būtiskus...
Lasīt tālākAr Norvēģijas grantu atbalstu būvēs sieviešu cietumu
Saskaņā ar otrdien, 7. oktobrī, valdības atbalstīto Saprašanās memorandu ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju par jaunā grantu perioda ieviešanu, 15 miljoni eiro tiks novirzīti arī Tieslietu...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: piemērojot atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7.oktobrī, vienojās Saeimā virzīt lēmuma projektu, kas precizē – lai piemērotu Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu, nav nepieciešams pierādīt...
Lasīt tālākIekšlietu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējuma pilnveidi
Jau ziņots, ka šā gada martā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepazīstināja sabiedrību ar iekšlietu resora sagatavotajiem priekšlikumiem trešo valstu pilsoņu uzturēšanās tiesiskā...
Lasīt tālāk