Konkurences padomes uzliktais milzu 2 miljonu eiro sods “Rīgas satiksmei” radījis apjukumu vadošajām pašvaldības uzņēmuma un arī Rīgas domes amatpersonām. Kāda izvēlējās steigšus doties atvaļinājumā, kāda saslima, bet vēl cita solīja par to izteikties vēlāk.

TV3 raidījumam ”Nekā personīga” zināms, ka aizliegtā vienošanās starp “Rīgas satiksmi” un privātkompāniju, kas pārvadā pasažierus, slēgta jau 3 mēnešus pēc konkursa noslēguma 2013. gadā. Tā noteica, ka ”Rīgas mikroautobusu satiksmei” ir pienākums celt braukšanas maksu, tāpat kā to dara ”Rīgas satiksme”. Šī vienošanās visu šo laiku ierobežoja pasažieriem saņemt konkurētspējīgu pakalpojumu, bet privātfirmai garantējusi visai prāvu peļņu.

Jau pirms pieciem gadiem izskanēja aizdomas, ka konkursā uzvarējusī ”Rīgas mikroautobusu satiksme” saistīta ar Rīgā valdošās partijas ”Gods kalpot Rīgai” politiķi Aleksandru Brandavu. “Nekā personīga” pārliecinājās, ka starp kompānijas īpašniekiem, kas slēpjas aiz Beļģijas firmas, joprojām var atrast dāsni atalgotās pašvaldības amatpersonas vārdu.

Pirms turpat pieciem gadiem ”Rīgas satiksmes” konkursā par mikroautobusu pārvadājumiem izvēlējās partijas ”Gods kalpot Rīgai” valdes loceklim un reizē arī ”Rīgas satiksmes” darbiniekam Aleksandram Brandavam pastarpināti piederošo uzņēmumu ”Rīgas mikroautobusu satiksme”. Tolaik Rīgas dome saņēma pārmetumus, ka konkurss rīkots savējiem, tomēr līgumu steigšus noslēdza uzreiz pēc Jaunā gada, 2013. gada 4. janvārī.

Jau tolaik izskanēja bažas, ka privātfirma nespēs pildīt saistības – ar peļņu pārvadāt pasažierus par cenu 50 santīmi jeb 70 centu. Taču ar šo cenu uzņēmums uzvarēja konkursā un firmas vadība nākotni tolaik zīmēja rožainu.

Tie izrādījās meli. “Nekā personīga” zināms, ka jau trīs mēnešus pēc pamatlīguma noslēgšanas, 2013. gada aprīlī, ”Rīgas satiksme” ar Komara vadīto firmu slepeni vienojusies, ja pašvaldības uzņēmums ceļ braukšanas maksu, tarifs automātiski jāceļ arī mikroautobusu pārvadātājam.

Šis scenārijs īstenojās 2015. gadā, kad par vienu braucienu kā trolejbusā, autobusā un tramvajā, tā mikroautobusā Rīgā no pasažieriem prasīja 1 eiro 15 centus par braucienu. Tas radīja aizdomas Konkurences uzraugiem, un viņi sāka izmeklēšanu.

Iepirkumā uzņēmums piedāvāja, it kā no vienas puses, izdevīgāko piedāvājumu, apsteidzot arī savu konkurentu – šie 70 centi. Tomēr, iestrādājot šādu līguma noteikumu, kas pēc būtības ir konkurentam, ja RS kāpina savu tarifu un nosaka paaugstinātu tarifu, ir jāseko līdzi, faktiski, nu… Tad zināmā mērā šeit ir iestrādāti labvēlīgi noteikumi konkrētam uzvarētājam.

Pēc divu gadu izmeklēšanas, Konkurences padome atklājusi aizliegtu vienošanos abu pārvadātāju starpā. Tā izslēdza savstarpēju cenu konkurenci, un pasažieri nevarēja saņemt lētāku pakalpojumu. Konkurences uzraugi bargi sodījuši ”Rīgas satiksmi” ar vairāk nekā 2 miljonu eiro jeb vienu procentu no apgrozījuma un papildu sodu, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu. Privātfirmai sods ir būtiski mazāks – turpat 88 tūkstoši, jo dominējošā ietekme bijusi tieši ”Rīgas satiksmei”.

Briestot skandālam ”Rīgas satiksme”, tā ilggadējais vadītājs Leons Bemhens ierasti cenšas pazust no žurnālistu acīm un dodas atvaļinājumā. Arī šī reize nav izņēmums.

Bemhems atvaļinājumā devies 10. martā, kaut interviju TV3 jautāja trīs dienas iepriekš.

”Rīgas satiksmei” trūkst naudas, un pēdējos gados to dāsni dotē no Rīgas pašvaldības budžeta.

Bet privātais pārvadātājs – “Rīgas mikroautobusu satiksme” -, kas sākotnēji strādāja ar mīnusiem, 2015. gadā pirmo reizi uzrādīja peļņu – turpat 400 tūkstošus.

”Rīgas satiksme” apgalvo, ka vienādā cena nav vis tās iegriba, bet gan to diktējot speciālie normatīvie akti par sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Konkurences padome iebilst, ka tādu nav, un liek pašvaldības uzņēmumam lauzt līgumu ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi” par identisko braukšanas maksu, citādi “Rīgas satiksmei” var uzlikt jaunu sodu, šoreiz jau 5% apmērā no apgrozījuma.

Arī ”Rīgas satiksmes” akcionārs Nils Ušakovs šonedēļ nebija pieejams, slimoja un nekomentēja milzīgo sodu pašvaldības uzņēmumam.

Savukārt mēra pienākumu izpildītājs Andris Ameriks sacīja, ka uzticas ”Rīgas satiksmes” valdei.

Rīgas domes priekšsēdētāja p.i. Andris Ameriks: “Neviens, manuprāt, neko nav devis, vismaz man tādas informācijas nav. Un attiecīgi šodien es arī nevaru jums neko vairāk komentēt, jo man nav šo dokumentu. RD viņi nav saņemti vēl, tātad mēs tādā diezgan lielā tempā uzreiz sniedzam šo informāciju sabiedrībai. Es varu paļauties tikai uz to, ko dod RS valde, kura, tātad, skaidro, ka šajā gadījumā Konkurences padome ir kļūdījusies savos izvērtējumos saistībā ar šo konkrēto pašvaldības funkcijas realizēšanu pilsētā, jo RS nav konkurences, tāpat kā Rīgas ūdens, kas piegādā ūdeni.”

Gan ”Rīgas” satiksmes transportlīdzekļos, gan mikroautobusos var norēķināties ar e-biļeti. To nodrošina daļēji pašvaldībai piederošā ”Rīgas karte”, kas kontrolē faktiski visu naudas plūsmu pasažieru pārvadājumos ar sabiedrisko transportu. Visas trīs juridiskās personas saista viena fiziska persona Aleksandrs Brandavs.
Kompānija, kas uzvarēja ”Rīgas satiksmes” rīkotajā konkursā pirms pieciem gadiem, vēl pavisam īsi pirms konkursa piederēja kordiriģentam, Rīgā valdošās partijas “Gods kalpot Rīgai” valdes loceklim Brandavam. Taču KNAB Brandava interešu konfliktu 2012. gadā nesaskatīja.

”Nekā personīga” noskaidroja, ka Brandavs joprojām pastarpināti saistīts ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi” caur Beļģijā reģistrētu firmu ”B international”. Tai 100 procentīgi pieder uzņēmums ”B-BUS”, vienīgais “Rīgas mikroautobusu satiksmes” biedrs. Savukārt “B International”ir divi dalībnieki – arī Beļģijā reģistrēts uzņēmums “Devacon”, par kuru daļu sadalījumu ziņu nav un Latvijā reģistrēta firma ”B-noma”. Tās vienīgais īpašnieks ir Brandavs.

Abi pašvaldībai piederošie uzņēmumi algā Brandavam 2015. gadā samaksāja 156 tūkstošus eiro. Jaunāko deklarāciju par pagājušo gadu Brandavs nav iesniedzis.
Lai gan līgums ar ”Rīgas mikroautobusu satiksmi” vēl ir spēkā līdz nākamā gada pavasarim, Brandava darbavieta ”Rīgas satiksme” izsludinājusi jaunu konkursu, šoreiz uz 8 gadiem. Jaunajā iepirkumā atkal ir tikai divi pretendenti – esošais pārvadātājs un ar ekspremjeru Andri Šķēli saistītais ”Liepājas autobusu parks” un ”Nordeka apvienība”. Viņi jau vairākkārt apstrīdējuši iepirkumu, jo uzskata, ka konkurss vērsts par labu ”Rīgas mikroautobusu satiksmei”.

AS ”Liepājas autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns uzsver: “Līdz ar to tas ir ļoti dīvains, šis te iepirkums, jo šobrīd ir palicis tikai viens aspekts no vērtējuma, šis te apraksts. Es viņu sauktu – skaistumkonkurss, būtu Ziemassvētki – pantiņu skaitīšana pie eglītes. Kurš labāk noskaitīs, tam tiks 80 milj. kontrakts. Manuprāt, ļoti nesaimnieciska rīcība.Nu, man ir grūti par to spriest, iespējams, ka šeit ir, iespējams, personālijs iekšā, kas ir vienlaicīgi, gan ir saistīts ar RS, konkrēti cilvēki, kas stāv aiz šī te iepirkuma. Es varu tikai minēt, izteikt savus minējumus, iespējams, ap to lieta grozās. Jebkurā gadījumā, mūsu mērķis ir panākt caurspīdīgu iepirkumu, kurš ir vērsts uz saprotamu kvalitātes prasību un ekonomiskajiem aprēķiniem.”

Foto: Rīgas satiksme

1,148 skatījumi




Video

Valsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu

13/11/2026

Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....

Lasīt tālāk
Video

SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu

13/11/2026

Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...

Lasīt tālāk
Video

Arī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus

13/11/2026

Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis

13/11/2026

Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...

Lasīt tālāk
Video

Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas

12/11/2026

Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...

Lasīt tālāk
Video

Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti

11/11/2026

Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...

Lasīt tālāk
Video

LBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā

11/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī

11/11/2026

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums

10/11/2026

Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...

Lasīt tālāk
Video

Septembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme

10/11/2026

Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...

Lasīt tālāk