• Tweet

Ministru kabinets otrdien, 7. martā, atbalstīja Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu – tiesisku regulējumu trauksmes celšanas stiprināšanai un veicināšanai sabiedrības interesēs. Pēc apstiprināšanas valdībā likumprojekts jāskata Saeimai.

Trauksmes celšana (angļu val. – whistleblowing) ir pamatotas informācijas sniegšana par iespējamu pārkāpumu, kas apdraud vai var apdraudēt sabiedrības intereses un kuru trauksmes cēlējs novēro saistībā ar savu darba pienākumu pildīšanu (piemēram, korupcija, būvniecība, publiskie iepirkumi, vides drošība vai veselības apdraudējums).

Savukārt trauksmes cēlējs likumprojekta izpratnē var būt jebkurš cilvēks, kurš godprātīgi ziņo par iespējamu pārkāpumu. Trauksmes cēlējs pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, novēro pildot darba pienākumus un sniedz par to pamatotu informāciju..

Lai mainītu sabiedrības attieksmi par trauksmes celšanu kā sabiedrībai vērtīgu rīcību, būtiski nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojektā paredzēts nodrošināt trauksmes cēlēju anonimitāti, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ, tiesības trauksmes cēlējam vērsties tiesā.

Pēdējos gados speciāli likumi trauksmes cēlēju aizsardzībai stājušies spēkā vairākās Eiropas valstīs, tā ir arī Eiropas Padomes, OECD un citu starptautisko organizāciju prioritāte.

Likumprojekta izstrādē ņemtas vērā starptautiskās prasības, nevalstisko partneru un valsts institūciju viedokļi. Likumprojektu izstrādāja Valsts kancelejas darba grupa, kurā darbojās Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Augstākās tiesas, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Foto:TBIT/https://pixabay.com/en/users/TBIT-715211//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/