• Tweet

Patiesību sakot, par izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (Vienotība) šeit rakstīts būs maz. Pat ļoti maz. Jo nebūtiski. Vēlējos vairāk pieskarties tam pretnostatījumam, kurā šobrīd atrodas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar savas nozares pārstāvjiem — skolotājiem, augstskolu pasniedzējiem, studentiem u.c. Šķiet, tāda cīņa un ierakumi frontes līnijas abās pusēs nav bijuši sen vai pat, iespējams, nekad iepriekš.

Kāds var teikt, ka strīdos dzimst patiesībā. Pašreizējā situācijā tieši reformu pretinieki cīnās par izglītības nākotni Latvijā, kamēr IZM un ministrs nepiekāpīgi paliek pie sava, bet, atvainojiet, vai šādā atmosfērā ir iespējama normāla izglītības jomas attīstība? Kur paliek saprātīga komunikācija un dialogs ar sociālajiem partneriem? Kā ar izglītības nozares sakārtošanu un galveno problēmu risināšanu?

Tā, piemēram, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norāda, ka IZM virzījusi vairākas būtiskas reformas nozarē, taču ceļš uz tām bija klāts ar demokrātiskuma principu neievērošanu – normatīvo aktu pārkāpumiem, nerēķināšanos, sociālā dialoga neesamību, ignorēšanu, cinisku attieksmi, solījumu nepildīšanu no IZM vadības puses. Arodbiedrība ne reizi vien norādījusi, ka ar premjeru Māri Kučinski (ZZS) un valdību kopumā ir vieglāk sadarboties nekā ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.

Un arī haoss, kas valda izglītības sistēmā — skar gan mācību saturu, gan pedagogu algas, gan augstskolu reorganizāciju, gan lojalitātes grozījumus un citus svarīgus izglītības aspektus, no kuriem atkarīgs mūsu valsts izglītības prestižs un kvalitāte, neveido pozitīvu skatu uz nākotni. Pašlaik aizsākta virkne reformu, kuru virziens nav apmierinošs, arī skolotāji aizvien nevar būt pārliecināti, ka pirms nākamā mācību gada sākuma, 1. septembrī viņi zinās sava atalgojuma apmēru. Tas viss apliecina, ka ir beidzamais laiks apsvērt plašākas pārmaiņas izglītības sistēmā, un pieeja reformām jāmaina gan ministrijai, gan ministram.

Un tomēr mums visiem vajadzētu spēt uz izglītības jomu paskatīties ar valstiski atbildīgu skatienu. Nu nevaram mēs viena ministra iegribu dēļ laist postā visu nozari. Pašreizējā situācija liecina, ka virzot reformas, kuru lietderība un efektivitāte ir vairāk nekā apšaubāma, ministrs atklāti demonstrē neatbildīgu pieeju izglītībai. Mēs taču zinām, ka Šadurskis ir matemātikas profesors, bet matemātika — tie ir vispirms skaitļi un to kopsakarības. Savukārt izglītības un zinātnes jomā tomēr priekšplānā ir cilvēks. Partija “Vienotība” līdz šim ir sevi parādījusi kā inteliģents politisks spēks. Negribētos ticēt, ka viens neveiksmīgs ministrs partijai šķiet tā vērts, lai upurētu savu politisko nākotni.

Sakiet, Vienotības biedri, vai tiešām, kad pieejat pie Brīvības pieminekļa un lūkojaties augšup, jums pretī raugās Šadurska tēls? Vai šis ministrs jums asociējas ar darba tikumu, garīgo spēku un tieksmi pēc labākās nākotnes? Tiešām? Tad pārmetiet krustu, izberzējiet acis un mēģiniet vēlreiz — ticu, ka, ja papūlēsieties, jums noteikti izdosies saredzēt arī Latviju un tās intereses. Lai izdodas!