• Tweet

Plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā līdz šim izskanējušas daudzas un dažādas runas par trūkumiem izglītības sistēmā. Nesaudzīga kritika veltīta gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbam, gan nozares ministram Kārlim Šadurskim (Vienotība), kurš bieži vien demonstrē cinisku attieksmi pret pedagogiem un sociālajiem partneriem. Šadurskis neapšaubāmi kļuvis par nepopulārāko Māra Kučinska (ZZS) valdības ministru un iemeslu tam netrūkst.

Kopš Šadurskis pārņēmis izglītības nozares vadību, no IZM virzītas vairākas būtiskas reformas, tostarp pedagogu algu jautājums, skolu tīklu reforma un augstskolu reorganizācijas iecere. Ar nožēlu gan nākas secināt, ka ministra publiski paustās idejas kļūst arvien absurdākas un aiz gatavības pieņemt smagus lēmumus patiesībā slēpjas vien bezmērķīgas un nepārdomātas kustības. Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norāda uz ministra nespēju pildīt dotos solījumus un diskusiju trūkumu ar sociālajiem partneriem.

Līdz šim ministrijai nav izdevies veiksmīgi īstenot savas ieceres, par ko varēja pārliecināties jau vasarā, kad pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem, tika apstiprināts jaunais pedagogu atalgojuma modelis. Kā norāda arodbiedrība, pedagogu darba samaksas jaunajā modelī ir virkne nepilnību, tādēļ LIZDA panāca kompromisa vienošanos ar izglītības un zinātnes ministru K.Šadurski un Ministru prezidentu M.Kučinski, lai papildus tiktu izstrādāts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks un nodrošināta sociālā atbalsta programma pedagogiem 60+ ar 2017.gada 1.janavāri. Tam visam bija jābūt apstiprinātam Ministru kabinetā (MK) līdz 2016.gada 23.novembrim. Valdības pārstāvji neizpilda savus solījumus, tādēļ LIZDA prasīs atbildību un paskaidrojumus par solījumu nepildīšanu un ignorēšanu. Šajā sakarā atzīmējama arī nekorektā mērķdotācijas sadale pedagogu algām. Pateicoties Finanšu ministrijas ierēdņiem, tika konstatēts, ka IZM nelikumīgi un nekorekti sadalījusi mērķdotāciju 9 miljonu eiro apmērā. Ministrija 1,7 miljonus eiro no šīs summas bija paredzējusi izlietot citiem mērķiem. Pateicoties 17 385 izglītības nozarē strādājošiem tika panākts, ka nesadalītā mērķdotācija tika sadalīta pašvaldībām, taču IZM nav bijusi vēlēšanās noskaidrot atbildīgo, kas tā arī palika kā neatbildēts jautājums, tikai Šadurska paustais viedoklis: vainīgo nav un nebūs.

Ministram gan šī nav pirmā reize, kad viņš lauž publiski paustos solījumus. Tā, kā līdz šim normatīvie akti skaidri un nepārprotami neparedz sociālās garantijas pedagogiem, pēc sarunas ar LIZDA Šadurskis publiski pauda atbalstu šādai iniciatīvai. Kad Saeimas deputāti bija iesnieguši priekšlikumu Izglītības likumā par sociālo garantiju nodrošināšanu pedagogiem, kurus to aktīvi atbalstīja Latvijas Pašvaldību savienība, tad IZM ministrs iebilda pret šo iniciatīvu.

Smags jautājums joprojām ir finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei. Jau gadiem netiek pildītas Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normas par finansējuma apmēra nodrošināšanu. IZM atzina, ka budžetā nav līdzekļu, lai nodrošinātu augstskolu mācībspēku atalgojuma palielinājumu 2018. un 2019. gadā. Iespējams ministrija nemaz neuzstāja uz to, jo tajā laikā daudz svarīgāk bija sadalīt vairāk nekā 20 miljoni eiro deputātu kvotām.

Šobrīd aktuāls jautājums ir arī Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijas (RPIVA) sasteigtā reorganizācija un prettiesiska procesa virzība. IZM no gada sākuma ir veikusi nekorektu un maldinošu datu atspoguļojumu par RPIVA un LU; tikai vienas nedēļas laikā ir bijuši trīs dažādi IZM paziņojumi par RPIVA filiālēm – likvidēšana, tad nodošana reģionālajām augstskolām un tad nodošana LU. Arodbiedrība piezīmē, ka sākotnēji IZM paziņoja par RPIVA reorganizāciju, taču sagatavotie dokumentu projekti liecina par likvidēšanu. Likvidācija vai reorganizācija – tie ir atšķirīgi procesi un katrs no tiem savādāk ietekmē RPIVA darbiniekus – likvidācijas gadījumā nekādi nav iespējams likumīgi nodrošināt tos solījumus darba ņēmējiem, ko publiski sola IZM. Šeit jāatzīmē arī ministrijas acīmredzamā nevēlēšanās iesaistīties jebkāda diskusijā. IZM līdz pat šim brīdim nav izrādījusi interesi par konstruktīvu dialogu ar RPIVA darbiniekiem un studentiem, kaut arī RPIVA mutiski un rakstiski vienmēr paudusi gatavību sadarboties un aicināja ministriju uzsākt diskusiju.

Tā ir tikai neliela daļa no IZM neizpildītajiem mājasdarbiem, kas skaidri apliecina, ka ministrija joprojām nevēlas ķerties klāt pamatproblēmu risināšanai, un arī esošais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis negrib vai nespēj uzņemties atbildību par sabiedrībai vitāli svarīgām lietām. Šajā situācijā, kad ministra darbībā met ēnu uz visu valdību kopumā, pārsteidzoša šķiet partijas “Vienotība” bezdarbība. Partija, kas vienmēr iestājusies par izglītības kvalitāti un nozares sakārtotību, joprojām nav aicinājusi ministru atkāpties. Tikmēr neskaitāmi izglītības darbinieki šobrīd domās uzrunā Ministru prezidentu, it kā sakot: Kučinska kungs, varbūt pietiek ar šo visu cirku Izglītības un zinātnes ministrijā? Varbūt tomēr saņemties un izsniegt Šadurskim vilka pasi ar spiedogu uz pieres – ATLAISTS?

Tikmēr ikviens, kuram ir būtiska akadēmijas nākotne, visus, kuri aizstāv demokrātiju un tiesisku valsti un kuri ir ieinteresēti augstākās izglītības plānveidīgā un pārdomātā reformā aicināti piedalīties 28. februārī plkst. 11.30. protesta mītiņā pie Ministru kabineta.