Polija uzskata, ka strīds ar ES par likuma varas ievērošanu ir slēgts
![]()
Polija iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) savus skaidrojumus par valstī veiktajām Konstitucionālās tiesas reformām, norādot, ka no viņu puses šis jautājums ir slēgts. Tikmēr EK paliek pie uzskata, ka Varšavas īstenotās darbības ir nepietiekamas un pārkāpj likuma varas principus.
Pēc diskusijām par tiesiskumu Polijā, Eiropas Komisija paziņoja, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra. Kamēr norit strīdi, Polijas tiesas darbība faktiski ir paralizēta.
Eiropas Komisija decembrī palielināja spiedienu uz Polijas valdību – aicinot to nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību, Komisija deva Polijai trīs mēnešus, lai veiktu reformas Konstitucionālās tiesas likumā. Spēkā palika arī brīdinājums par iespējamām sankcijām.
Šajā laikā Polijā viesojas arī likumu uzraugi no Venēcijas Komisijas pārstāvji. Divu dienu ilgās vizītes laikā notika sarunas ar Augstākās tiesas, parlamenta, Tieslietu ministrijas, konstitucionālās tiesas, tiesībsarga un premjerministra biroja pārstāvjiem. Vizīti gan asi kritizējuši vadošie poļu politiķi, nosaucot, to vien par “tūristu vizīti”.
Pagājušās nedēļas nogalē EK viceprezidents Franss Timmermanss atkārtoti aicināja Poliju ievērot savas saistības, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Tiesnešiem ir jābūt iespējai tiešā veidā piekļūt Eiropas tiesai. Ne jau tāpēc, ka tās ir katra pilsoņa tiesības, bet gan tāpēc, ka uz šiem pamatiem darbojas arī mūsu iekšējais tirgus, atgādināja Timmermanss.
Uz to Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis norādīja, ka Venēcijas Komisijas spriedumā norādīts – jums Polijā ir politisks strīds, atrisiniet to ar politiskiem instrumentiem.
Tikai dažas dienas vēlāk Polijas puse paziņoja, ka tās strīds ar Eiropas Savienību par likuma varas ievērošanu ir slēgts. Nedēļas sākumā Eiropas Komisijai nosūtītā vēstulē Polijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka tās darbības pilnībā atbilst Eiropas standartiem.
EK vēstuli vēl vērtēs, bet jau tagad sākusi aptaujāt dalībvalstis, lai noskaidrotu, vai tai ir pietiekami liels atbalsts disciplināro procedūru uzsākšanai pret Poliju.
Jau vēstīts, ka izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Diskusijas ar Poliju aizvien turpinās, taču, ja EK neizdosies Poliju atsaukt savas reformas, Brisele ir gatava izvērst pret pasākumus pret Varšavu, tai skaitā sankcijas, kas tostarp aizliegs Polijai balsot par ES tiesību aktiem.
Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.
Foto:succo/https://pixabay.com/en/users/succo-96729//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents Andris Kulbergs: vajadzīgs lielāks atbalsts Ukrainai un NATO austrumu flangam
Ministru prezidents Andris Kulbergs 13.–14. jūlijā atradās darba vizīte Parīzē, Francijā, kur piedalījās Labas gribas koalīcijas (Coalition of the Willing) valstu līderu sanāksmē, kas veltīta...
Lasīt tālākUkrainas aizstāvjiem nosūtīts ziedotāju sarūpētais auto ar palīdzības kravu; sākas jauna ziedošanas akcija
Ceturtdien, 9. jūlijā, ceļā uz Ukrainu svinīgi pavadīta kārtējā automašīna, kas iegādāta par Valmieras novada iedzīvotāju un uzņēmēju ziedojumiem. Jau rīt transportlīdzeklis Rīgā...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija izsaka protestu Krievijas pagaidu pilnvarotajam lietvedim, noraidot Krievijas melus
Šodien, 2026. gada 7. jūlijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi un iesniedza protesta notu, kategoriski nosodot Krievijas ārlietu ministra vietnieka Mihaila Galuzina...
Lasīt tālākMonako lāsts – neticamā vēsture par to, kā viena maza kņaziste ar azartspēļu palīdzību izglābās no bankrota un kļuva par pasaules dārgāko vietu
Šodien, izdzirdot par Monako, prātā zib luksusa jahtas, Formula 1, dizaineru tērpi un neizmērojama bagātība. Šī Vidusjūras piekrastei piegulošā valstiņa, kas ir mazāka par Ņujorkas Centrālparku,...
Lasīt tālākĀrlietu ministrija atspēko Krievijas dezinformāciju
Šodien, 2026. gada 19. maijā, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteica kategorisku protestu par Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta...
Lasīt tālākMieriņa: Ukrainas nesalaužamība ir paraugs pasaulei, un mūsu pienākums ir stāvēt tai līdzās
“Nelolosim ilūzijas – agresors nespēj un negrib mainīties. Tas izmanto visus līdzekļus, lai atgrieztos starptautiskajā apritē,” brīdinot par Krievijas centieniem normalizēt agresiju,...
Lasīt tālākPiešķir 10 miljonus eiro NATO un ASV iniciatīvai Ukrainas atbalstam
Otrdien, 17. februārī, Ministru kabinets atbalstīja rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt 10 miljonus eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta NATO un Amerikas Savienoto Valstu iniciatīvai...
Lasīt tālākBaltijas parlamentārieši: Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām nopietni apdraud Eiropas drošību
Baltijas asamblejas prezidijs piektdien, 6. februārī, Viļņā pieņēma paziņojumu par stingru atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei un teritoriālajai integritātei, uzsverot, ka Krievijas turpinātais...
Lasīt tālākSaeimas Nacionālās drošības komisija: ir būtiski panākt Ukrainai pieņemamus drošības garantiju nosacījumus
Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti otrdien, 6. janvārī, uzklausīja ārlietu un aizsardzības ministrus par jautājumiem, kas šodien tiks skatīti labas gribas koalīcijas valstu...
Lasīt tālākSaeima paziņojumā atkārtoti uzsver nepieciešamību sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai
Saeima atkārtoti uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, Ukrainas piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei un atzinīgi vērtē Ukrainas īstenotās...
Lasīt tālāk