• Tweet

Turpinot iesāktās reformas vispārējās izglītības sistēmā, ir nepieciešams pilnveidot nozares regulējumu, lai radītu tiesisko pamatu skolu tīkla sakārtošanai, norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.

“Izglītības sistēmas reformu mērķis ir ikviens kvalitatīvi izglītots bērns, neatkarīgi no tā, kurā vietā Latvijā viņš dzīvo. Lai sasniegtu konkurētspējīgu izglītības kvalitāti, nepieciešams koncentrēt pieejamos resursus, lai uzlabotu mācību saturu, kā arī palielinātu atalgojumu pedagogiem. Tādēļ ir jāmaina esošais izglītības iestāžu tīkls, pieņemot lēmumus pēc skaidriem, likumdošanā noteiktiem un sabiedrībai saprotamiem kritērijiem,” teica Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents informēja, ka ir nosūtījis vēstuli Saeimai, kurā rosina izstrādāt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz, ka, reorganizējot vai likvidējot mācību iestādi, jāņem vērā tajā iegūtās izglītības kvalitātes rādītāji, pašvaldības iedzīvotāju skaits un demogrāfiskās prognozes, izglītības pieejamība, valsts un pašvaldību intereses.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja izglītības un zinātnes ministra rosinātās un valdības uzsāktās reformas, tostarp jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu un darbu pie mūsdienu vajadzībām atbilstoša mācību satura un metožu izstrādes. Vienlaikus Valsts prezidents aicināja spert nākamos reformas soļus.

“Lielās pedagogu darba samaksas atšķirības dažādās Latvijas vietās, kā arī OECD pētījuma rezultāti par lauku skolu audzēkņu atšķirību zināšanās no viņu vienaudžiem pilsētās uzskatāmi parāda, ka skolu tīklā nav veikti pārkārtojumi, kas būtu proporcionāli izglītojamo skaita samazinājumam,” teica Valsts prezidents, uzsverot, ka valdībai ir jāspēj pieņemt konkrētus lēmumus par skolu tīkla izmaiņām, neskatoties uz pašvaldību vēlēšanu tuvošanos.

Tikšanās laikā amatpersonas apsprieda reformu norisi augstākajā izglītībā. Valsts prezidents akcentēja, ka valsts finansēto augstskolu un mācību programmu joprojām ir pārāk daudz. “Lai panāktu augstākās izglītības kvalitātes pieaugumu, veicinātu starptautisko konkurētspēju un eksportspēju, ir svarīgi koncentrēt cilvēkkapitāla un finanšu resursus,” uzsvēra Raimonds Vējonis, aicinot izglītības ministru turpināt iesāktās pārmaiņas.

Pārrunājot aktualitātes zinātnes nozarē, Valsts prezidents atzina, ka līdzšinējais valsts finansējums zinātnei 0,68% apmērā no IKP ir zems. Zinātnes loma ekonomikas attīstībā tādējādi nav pietiekami novērtēta. Vienlaikus Valsts prezidents aicināja arī zinātniekus būt aktīviem finansējuma piesaistē pētniecības projektiem, kā veiksmīgu piemēru minot līdz šim vērienīgāko projektu zinātnes jomā CAMART2.

Foto: Prezidenta kanceleja