• Tweet

Izglītības nozares pārstāvju un sabiedrības vidū arvien stingrāk nostiprinās pārliecība, ka Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošana Latvijas Universitātei (LU) ir nepārdomāts un sasteigts solis, kura pamatā, iespējams vīd, slepenas vienošanās un finanšu shēmas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) joprojām nav izklāstījusi stratēģisku redzējumu saistībā ar akadēmijas reorganizāciju, tā vietā esam spiesti klausīties izglītības ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) neskaitāmajos solījumus, kuriem ticības tikpat kā vairs nav. Pret RPIVA reorganizāciju iestājušies neskaitāmi izglītības nozares profesionāļi, kā arī Latvijas Studentu apvienība (LSA). Tā vietā, lai diskutētu par iespēju akadēmijas reorganizāciju atlikt, ministrs Šadurskis demonstrē nesalaužamu vienaldzību, argumentu vietā piedāvājot tukšas frāzes un izdomājumus ar zinātniskās fantastiskas elementiem.

Šobrīd pret RPIVA reorganizāciju iebilst vairākas studentu un pedagogu pārstāvošās organizācijas. Kā uzsver Latvijas Studentu apvienība (LSA), līdz šim nav noticis demokrātisks dialogs, kura ietvaros notiktu savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli un sociāli izvērtētas diskusijas kopā ar ieinteresētajām pusēm par augstskolu tīkla sakārtošanu un kādu augstskolu reorganizācijas jautājumiem. Līdzīgi viedokli pauž arī Latvijas augstskolu Rektoru padome, norādot, ka IZM reformu plāns neievēro vairākus Valsts pārvaldes likumā noteiktos principus, kas nosaka, piemēram, to, ka “valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, pie kurām pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana”. Kritiski uz plānotajām reformām skatās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kurai ar ministru labvēlīgu dialogu līdz šim nav izdevies rast. Tam par pamatu kalpo ministra nespēja vai drīzāk nevēlēšanās ieklausīties citu viedokļos. Kā intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” atzīst pats Šadurskis, “ministrija vairāk skatās no izglītojamā skatu punkta, LIZDA – no izglītotāja skatu punkta. Skaidrs, ka viņi aizstāv savu biedru intereses un mums nekad nebūs identiska skatījuma. Mums primāri ir students un studiju kvalitāte.” Ministra sacītais liecina vien par to, ka ministrs nemaz neaizstāv Latvijas pedagogu intereses un to Šadurskis nenoliedz. Tomēr apšaubāms ir arī sacītais par studentiem kā prioritāti, jo līdz šim ministrs klaji ignorējis protestus pret RPIVA reorganizāciju, turpinot publiskajā telpā skandēt jau iepriekš dzirdētos solījumus par kvalitatīvu izglītību, filiāļu un programmu saglabāšanu, nemainīgu studiju maksu utt.

Ministrs arī iepriekš nav noliedzis, ka respektablu iestāžu lēmums neatbalstīt RPIVA reorganizāciju, nebūs noteicošais, netieši apliecinot, ka IZM nemaz netaisās ieklausīties sociālajos partneros un beigās tik un tā plāno rīkoties pa savam. Nespēju diskutēt ministrija nodemonstrējusi jau iepriekš, kad runa gāja par pedagogu atalgojuma modeli, arī attiecībā uz skolu tīkla reformu IZM plāno uz valdību iet ar nesaskaņotu ziņojumu. IZM un ministram tiek pārmesta arī vienošanās neievērošana, kā arī informācijas noklusēšana, kas liecina vien par to, ka izglītības ministrs ar savu savdabīgo komunikācijas stilu grauj uzticību izglītības sistēmai, kā rezultāta neapmierināti ir skolotāji, vecāki un sabiedrība kopumā. Šadurska nevēlēšanās ieklausīties sabiedrības viedoklī un spītīga turēšanās pie savas greizās pozīcijas, liek domāt, ka ministrs, pavisam iespējams, slimo ar kurlumu. Viņš vienkārši nevienu citu nedzird, izņemot sevi. Jo kā gan citādi, ja visi pedagogu un studentu viedokļi atduras kā pret sienu? Pilnīgi nepieņemams liekas fakts, ka dzīvojot demokrātiskā valstī, par RPIVA likteni lemj tikai viens ministrs Šadurskis, tādējādi graujot priekšstatu par IZM, paša ministra un tā pārstāvētās partijas “Vienotība” virzīto reformu patieso mērķi.

Uz šo notikumu fonu, arvien vairāk pieaug bažas, ka IZM reformas pamatā slēpjas kādas slepenas vienošanās. Pagājušā gada nogalē RPIVA uzkrājumi investīcijām sasniedza četrus miljonus eiro, kas, pievienojoties LU, līdzās citām saistībām nonāktu LU rīcībā. Augstskolas piepešie attīstības plāni to tikai apliecina. Arī IZM gatavība par katru cenu panākt RPIVA likvidāciju, to nepaskaidrojot ar loģiskiem argumentiem, skaidri norāda uz varbūtību, ka vienošanās par RPIVA likvidāciju jau klusi noslēgta tā, lai galvenā reorganizācijas ieguvēja būtu Latvijas Universitāte. Visticamāk, savs labums tiks arī pašam ministram un atliek vien cerēt, ka tiesībsargājošās institūcijas noskaidros, vai viņam par šo reorganizāciju kas apsolīts.

Kamēr kurluma sērga, šķiet, apsēdusi IZM, arī partijai “Vienotība” šis ir īstais laiks, lai pārdomātu savu turpmāko stratēģiju, jo tuvojoties vēlēšanām, diez vai pieļaujams, ka partijas reitingus grauj ministrs, kurš izliekas neredzam un nedzirdam apkārt notiekošo. Arī valdības vadītājam Mārim Kučinskim (ZZS) būtu jāuzmanās no ministra pārnēsātas kurluma ligas, jo ikviens sabiedrībā taču vēlas, lai ministri ieklausās, diskutē un piedāvā kompromisus. Ja ministrs Šadurskim tam nav gatavs, tad sabiedrība tikai uztvers ar izpratni, ja viņa krēsls tiks piedāvāts citam – veselam un strādāt spējīgam izglītības un zinātnes jomas speciālistam.

Foto: Saeimas kanceleja