• Tweet

2016. gada novembrī pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica ikgadējo Latvijas iedzīvotāju aptauju, kurā respondentiem lūdza novērtēt situācijas attīstību valsts aizsardzības jomā un paust savu vērtējumu par aktuāliem aizsardzības jautājumiem.

Kopumā 45% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija Latvijas drošības un valsts aizsardzības jomā ir uzlabojusies. Kā iemesli tiek minēti NATO klātbūtne Latvijā, militārās mācības un iepirktais ekipējums un tehnika. Savukārt 29% uzskatīja, ka tā ir palikusi bez izmaiņām. To, ka situācija aizsardzības jomā ir pasliktinājusies, atzīmēja vien 7%, kas ir par 2% mazāk nekā pērn.

59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka NATO klātbūtne palielina Latvijas drošību. Īpaši šo faktu atzīmēja jaunieši vecumā no 17 līdz 25 gadiem. NATO atbalsta procents salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir stabils – palicis nemainīgs.

Lūgti paust attieksmi par to, ka no 2017. gada Latvijā pastāvīgi atradīsies Kanādas vadītā daudznacionālā bataljona lieluma kaujas grupa, pozitīvu vērtējumu tam sniedza 43%. Kritiski noskaņoti bija 17% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, un neitrālu attieksmi pauda 30%.

Lūgti sniegt vērtējumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībai kopumā, 67% respondentu pauda uzskatu, ka NBS attīstās, tajā skaitā 22% norādīja, ka „ir pilnībā pārliecināti, ka bruņotie spēki attīstās”. Ja salīdzina ar pērn veiktās aptaujas datiem, jāsecina, ka pozitīvs vērtējums izmaiņām Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir pieaudzis par 5%.

Savukārt vērtējot apgalvojumu „ar Latvijas karavīriem var lepoties”, tam piekrita 73% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā pirms gada, kad tam piekrita 67%.

Jautājot par to, vai militārās zināšanas būtu jāapgūst ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kā piemēru minot papildu priekšmetu mācību iestādēs vai speciāli organizētās nodarbībās, tad tam piekrīt 62% Latvijas iedzīvotāju, tostarp, būtisks atbalsts ir laukos un Pierīgā dzīvojošo vidū, kā arī to atbalsta 65% jauniešu (17-25 gadi).

Tā kā viena no prioritātēm pērn bija Sauszemes spēku Kājnieku brigādes mehanizācija, pētījuma dalībnieki tika lūgti paust viedokli par Nacionālo bruņoto spēku vēlamo bruņojuma iegādes stratēģiju. Saskaņā ar aptaujas datiem, 45% respondentu uzskatīja, ka „labāk iegādāties to bruņojumu, ko šobrīd var atļauties, pat ja tas nav jaunākais un modernākais, lai Nacionālie bruņotie spēki būtu maksimāli kaujas spējīgi jau tagad”. Savukārt atbildi „ja nevar atļauties iegādāties modernāko bruņojumu tagad, tad labāk uz nākotni atlikt bruņojuma iegādi vispār, rēķinoties, ka Nacionālie bruņotie spēki vajadzības gadījumā nespēs pilnvērtīgi aizstāvēt Latviju” atzīmēja mazāk aptaujāto – 31%. Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nebija 24% respondentu.

Saistībā ar šogad gaidāmo Kanādas bruņoto spēku karavīru ierašanos Latvijā, iedzīvotājiem tika uzdots arī jautājums par asociācijām ar Kanādu. Visbiežāk respondentiem Kanāda saistījās ar hokeju, hokejistiem (33%). 9% minēja, ka tā ir attīstīta, bagāta, labklājības valsts, 8% Kanāda asociējās ar kļavas lapu, tās karogu, 7% pauda viedokli, ka Kanādā ir skaista daba. 5% pētījuma dalībnieku minēja kļavas sīrupu, un tikpat bieži Kanāda respondentiem saistījās ar tās militārās vienības atrašanos Latvijā, militāro atbalstu (5%).

Foto: Latvijas armija