• Tweet

Valdība šodien lems par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumiem, liecina Ministru kabineta sēdes darba kārtība.

Pērn 11. februārī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Enerģētikas likumā, kas ir būtisks solis tuvāk brīvas konkurences nodrošināšanai dabasgāzes tirgū un līdz ar to dabasgāzes piegāžu drošības un enerģētiskās neatkarības stiprināšanai Latvijā.

Līdz ar veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā noteikts, ka 2017. gada 3. aprīlī dabasgāzes tirgus Latvijā tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem. Līdz ar to lietotājiem būs nodrošināta iespēja izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties.

“Pārskatāmas enerģijas cenas un atvērta tirgus nosacījumi, t.sk. dabasgāzes sektorā, ir svarīgs nosacījums ilgtermiņa investīcijām rūpniecībā, kas nākotnē nodrošinātu ievērojamu ekonomikas un darbavietu pieaugumu Latvijā,” uzsver ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.

Enerģētikas likuma grozījumu mērķis ir: nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību; novērst potenciālo risku, kad valstij stratēģiski svarīgu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu pieejamība tiek izmantota kā politiskās ietekmes instruments no trešajām valstīm; noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēju vienojoties.

Mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana. Mājsaimniecības lietotāji arī pēc 2017. gada 3. aprīļa varēs izvēlēties, vai saņemt dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu, vai par tirgus cenu.

Savukārt, dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales tarifus gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām arī turpmāk apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Tāpat likumā iekļautās normas paredz, ka līdz 2017. gada 3. aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam AS “Latvijas Gāze” ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus – viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Ieviešot šīs prasības, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operators būs kapitālsabiedrība, kas juridiski, funkcionāli un organizatoriski nodalīta no AS „Latvijas Gāze”. Tās īpašnieki varēs būt ar AS „Latvijas Gāze” vai tās akcionāriem nesaistītas personas.

Saistībā ar īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Gadījumā, ja valsts neizmanto pirmpirkuma tiesības, bet īpašumtiesības tiek atsavinātas par labu kādam citam subjektam, tad šādu darījumu būs jāakceptē Ministru kabinetam, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.

Vienlaikus likumā noteikts, ka Regulatoram jāuzrauga vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora atbilstība neatkarības prasībām, kā arī jāizstrādā pārvades un uzglabāšanas tarifa metodika. Tāpat likumā noteikts, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būs regulēta pieeja, lai ikviens tirgus dalībnieks var glabāt tajā dabasgāzi, ievērojot vienādus tirgus nosacījumus.

Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/