• Tweet

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) atzīst, ka sava pirmā valsts budžeta pieņemšanas laikā ir pieļāvis kļūdas, jo bijis pārāk piekāpīgs.

Intervijā “Latvijas Avīzei” Kučinskis norādīja, ka baidījies krist reizē ar pirmo budžetu, skaidrojot, ka bija gaidījis, ka strādāt Ministru prezidenta amatā būs drusciņ vieglāks pārbaudījums.

Uz jautājumu, kādi ir valdības plāni, kā uzlabot iedzīvotāju, par kuriem netiek samaksāti nodokļi pat no minimālās algas, sociālo aizsardzību, Kučinskis apgalvojis, ka pašlaik tiek veikta pilna analīze, cik un kādiem cilvēkiem, kuros reģionos ar to nākas saskarties. “Vai ir pareizi spiest obligāto sociālo iemaksu kādai uzņēmēju grupai? Labie nodomi dabā nereti īsti nestrādā. Mums ir likums par maksājamo minimālo algu, bet diez kāpēc 300 000 darba vietu tā netiek maksāta,” situāciju skaidroja premjers.

Viņš norādīja, ka liela daļa strādājošo saņem tik mazas algas, jo uzņēmēji vai nu negrib, vai arī nevar maksāt vairāk.

“Mikrouzņēmumus palaida brīvā pašplūsmā, un šodien ir 50 000 šāda veida uzņēmumu, kaut reāli būtu 10 000. Tas ir zināms paņēmiens nodokļu optimizācijai, un ap 90 000 tur strādājošo ir pakļauti reāliem draudiem. Ja pats esi īpašnieks, to esi apzināti izvēlējies. Bet ir gadījumi, kad pasaka – vai nu noformējies kā mikrouzņēmums, vai ar tevi nesadarbosimies. Specifiska situācija ir laukos, kur dažādās nozarēs cilvēki tiešām nestrādā veselu mēnesi. Piemēram, iet cirst mežā kokus, bet vairs nav pelēkajā zonā, jo noslēguši darba attiecību līgumus,” norāda premjers.

Vēl viņš piemin, ka svarīgs jautājums ir par produktivitāti. Ja gribam lielas algas, tad – no uzņēmēju viedokļa – vispirms daudz jānopelna. Jāpaaugstina darba ražīgums, efektivitāte, jāveic darbs ar mazāku skaitu cilvēku, bet tiem piemērojamas augstākas prasības.

“Šādu uzņēmumu Latvijā nav pietiekami daudz, tomēr tie nosaka galveno toni nodokļu maksāšanā, samaksājot ap 90% no kopienākuma. Vēl ir jautājums par kvalifikāciju. Uzņēmēji sūdzas, ka nav cilvēku – vai vismaz sagatavotu darbinieku – attiecīgā apkārtnē, un ir vēlme no izglītības sistēmas saņemt kvalificētākas darbarokas. Izglītībā varēja būt uzlabojumi: vairāk jauniešu vajadzēja piesaistīt arodskolām,” kā iespējamo risinājumu min Kučinskis.

Jau vēstīts, ka šogad spēkā stājas pieņemtie grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas nosaka, ka MUN likme pieaugs līdz 15%.

Nosakot MUN likmi 15% apmērā, no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās iecerēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem.

Šīs izmaiņas saistītas ar ieceri pagaidām atteikties no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas.

MUN režīms darbosies vēl gadu pēc tam, kad spēkā stāsies jauns regulējums mazajiem uzņēmumiem. Tāpat likuma izmaiņas paredz atteikties no nozaru ierobežojuma, kurās var darboties mikrouzņēmumi.

Foto: Valsts kanceleja