• Tweet

Āfrikas cūku mēri pirmoreiz Latvijā konstatēja 2014. gada jūnijā Krāslavas novadā tālu pie Baltkrievijas robežas. Kopš tā laika vīrusa infekcijas ierobežošanai iztērēti jau 13 miljoni eiro, tomēr pasākumi ir izrādījušies neefektīvi. Slimība tikusi jau līdz Kurzemei.

Šonedēļ pirmoreiz cūku nāve piemeklēja lielfermu. Krimuldā izkautas 5000 cūku. Risks, ka šāda katastrofa atkārtosies, ir ļoti liels, jo izskaust slimību nav iespējams. Slimības izplatību veicina arī to cilvēku bezatbildība, uz kuru palīdzību sabiedrība cer. Raidījumu “Nekā personīga” uzmanību piesaistīja mednieku nolaidība Birzgales pagastā, kur inficēta dzīvnieka atliekas netika savāktas gandrīz mēnesi.

Līdz 2016. gada jūnijam Ķeguma novada Birzgales pagastā Āfrikas cūku mēra gadījumu nebija. Mednieki brīvi medīja, zemnieki bija droši par saviem aizgaldiem. Īsi pēc Jāņiem, Krēgeru māju saimnieks pārsimt metru no savas saimniecības mežā atrada mirušu mežacūku.

Krēgeru māju saimnieks Dainis Krēgers stāsta: “Te viss smirdēja. Te jau vasarā ir zāle visapkārt, visādi avenāji. Te bija “baigā” smaka. Es ar braucu te ar kvadriciklu. Tad es paziņoju par notikušo. Šī puse ir manam brālim zeme, tā ir piederoša Birzgales mednieku kolektīvam, un viņiem būtu interese te braukt visu un te sakārtot. Tas ir pienākums, jo tas ir uz viņu robežas”.

Medniekiem ir pienākums ziņot Valsts mežu dienestam par katru kritušo dzīvnieku. Taču mednieki tā nerīkojās. Beigto dzīvnieku neviens nesavāca.

Pēc nedēļas Dainis Krēgers vēlreiz sazinājies ar medniekiem, kas solījuši visu nokārtot, taču pūstošās atliekas joprojām gulējušas grāvī. Mežacūkas maita apmēram mēnesi gulēja grāvī, kas savienots ar lielāku grāvi, kas savukārt ietek vietējā upītē.

19. jūlijā Dainis Krēgers zvanīja Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas pāris stundu laikā ieradās, paņēma analīzes. Pēc tam cūku pats Dainis Krēgers beidzot arī noraka. Izrādījās, ka cūka ir inficēta. Sašutis par mednieku rīcību, viņš par bezdarbību informēja Valsts meža dienestu. Dienests neapzinīgajam medniekam, kas bija kritušo dzīvnieku apskatījis, bet nebija neko darījis, uzlika 20 eiro sodu.

Medību kolektīva ”Birzgales mednieki” vadītājs Jānis Galnieks taisnojas, ka cūka nebija uz zemes, par kuru kolektīvam ir atbildība un viņu kļūda esot, ka esot braukuši skatīties.  Vainīgs esot pats atradējs – viņam vajadzējis uzreiz ziņot PVD, nevis gaidīt, kad to izdarīs mednieki.

Gan Valsts meža dienestā, gan Pārtikas un veterinārajā dienestā saka, ka šis ir vienīgais zināmais gadījums, kad mednieki ir bijuši tik nolaidīgi. Dienesti paļaujas, ka viņi ir ieinteresēti rūpēties par savām zemēm, turklāt visus izdevumus par inficētas cūkas analīzēm, aprakšanu, tehnikas un apkārtnes dezinfekciju atlīdzina valsts.

Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīga vīrusu infekcija, kas nav kaitīga cilvēkam, bet cūkām tā ir nāvējoša.  Vīruss valstu robežas šķērso kopā ar savām nēsātājam – meža cūkām. To nav iespējams ierobežot, jo vīruss ir ļoti izturīgs. Piemēram, saldētā gaļā tas var saglabāties gadiem. Pirmoreiz Āfrikas cūku mēri Latvijā konstatēja 2014. gada vasarā Krāslavas novadā. Toreiz izlēma, ka slimības izplatību bremzēs, samazinot mežacūku skaitu.  Eksperti rēķināja, ka mēris apstātos, ja paliktu viens dzīvnieks uz 2 kvadrātkilometriem.  Pēc Valsts meža dienesta datiem, pērn šis skaits ir sasniegts. 2013. gadā bija uzskaitīti 70 tūkstoši dzīvnieku. Tagad esot palikuši tikai 32 tūkstoši. Taču slimības izplatība neapstājas.

Dienestu rīcība ir bijusi pārāk lēnīga un neizlēmīga. Jau sākumā bija nepieciešams iznīcināt visas cūkas zonā gar valsts robežu. Tikai tad, iespējams, varētu cerēt, ka mēris Latvijā neizplatīsies, uzskata Latvijas Cūku audzētāju asociācijas padomes loceklis Kristaps Melbārdis.

“Notika pretējais, notika diezgan liela izlases veida šaušana, jo daudzi neticēja, ka tas ir tik bīstams faktors un ka tie dzīvnieki paši nepamirs, bet ies uz priekšu. Viennozīmīgi nevar teikt, cūku mednieki bijuši uzdevuma augstumos. Ir sektori, kur ļoti labi saprot situācijas nopietnību, bet ir arī tādi sektori, kur to izmantoja kā peļņas avotu, un vēl joprojām ir tādi, kas uzskata, ka tas ir mākslīgi radīts mīts,” norāda Melbārdis.

Cūku mēris nodara zaudējumus medniekiem un cūku audzētājiem. Mežacūka ir galvenais medījamais dzīvnieks. Tagad medniekiem ir mazāk trofeju, lielākas klapatas ar pārbaudēm un inficēto dzīvnieku iznīcināšanu, rīku un transporta dezinficēšanu. Mājas cūku audzētājiem jāievēro stingri biodrošības pasākumi, kas palielina gaļas pašizmaksu.

Stingrie biodrošības pasākumi nelīdzēja Krimuldas novada Ruku saimniecībai ar vairāk nekā piectūkstoš cūku lielu ganāmpulku. Pagājušajā nedēļā te atklāja cūku mēri. Saimniecības darbs uz nezināmu laiku apturēts. Īpašnieki skaita zaudējumus.

Raimonds Kalvāns, SIA “Ancers” valdes priekšsēdētājs norāda: “Viennozīmīgi tie ir miljoni, jo mēs saimniecībā pamatlīdzekļos ieguldījuši ļoti, ļoti lielas naudas. Cūkas ir izkautas un sadedzinātas. Pārtikas un veterinārais dienests meklē nelaimes iemeslus,”.

Pērn medniekiem par sivēnmātes nošaušanu maksāja 100 eiro, šogad maksās uz pusi mazāk. Par cūku šaušanu divu gadu laikā iztērēts miljons eiro. Visa cūku mēra apkarošana kopumā izmaksājusi 13 miljonus – nauda tērēta gan analīzēm, karantīnas nodrošināšanai, dezinfekcijai un dzīvnieku iznīcināšanai. Taču slimība turpina izplatīties un tas ir tikai laika jautājums, kad tā nonāks pagaidām neskartajā Dienvidkurzemē.

Dabas pētnieki ir pārliecināti, ka dzīvnieku izšaušana nelīdzēs – tukšās vietas drīz aizpilda jaunas populācijas. Medību apmaksāšana  esot naudas šķērdēšana. Apturēt  Āfrikas cūku mēri nav iespējams, jo slimība ir visās kaimiņvalstīs. Lietderīgāk būtu nevis tērēt miljonus bezjēdzīgā cīņā, bet samaksāt tos kompensācijās cūku audzētājiem. Fermeri tam nepiekrīt, jo arī ar izdevumiem biodrošībai mēra skartajās teritorijās bizness esot rentabls.

Policijā par Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu Krimuldas cūku fermā ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, jo ir aizdomas, ka inficēšana notikusi ļaunprātīgi.

Foto:Tappancs/https://pixabay.com/en/users/Tappancs-829780//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/