Mācību iestāžu reorganizācija turpināsies – pēc RPIVAS varētu sekot koledžas
Lai arī pagaidām izskanējis plāns reorganizēt vienīgi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), pavisam drīz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu ķerties klāt arī koledžām.
Intervijā Latvijas Radio izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sola, ka it kā līdz 2020.gadam citu augstākās izglītības iestāžu institucionālā reorganizācija nav paredzēta, lai gan vēlāk atzīst, ka izmaiņas varētu skart koledžas, kas piedāvā apgūt pirmā līmeņa augstāko izglītību.
Šadurskis uzsvēra, ka no kultūras un mākslas augstākās izglītības iestāžu reorganizācijas nebūtu nekāds labums, tāpat kā no reģionālo augstskolu, kā arī Sporta akadēmijas reorganizācijas. Vienlaikus viņš norādīja, ka visas valsts augstākās izglītības iestādes skars programmu konsolidācija.
Ministrs atkārtoja jau iepriekš sacīto, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā vērojama “nesamērīga” augstākās izglītības programmu sadrumstalotība. Tiks vērtētas mācību programmas – tās plānots konsolidēt, lai tostarp novērstu to dublēšanos. Pašlaik valsts augstskolās ir ap 900 studiju programmu, un “mums vajadzētu aiziet līdz 600” studiju programmām.’
Pašlaik aktuāla kļuvusi ziņa par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas reorganizāciju, taču vai ministrija drīzumā neplāno aiztikt citas izglītības iestādes?
Šadurskis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā precizēja, ka citu augstskolu reorganizācija nav gaidāma līdz 2020. gadam, taču tuvākajos gados kādas pārmaiņas varētu notikt koledžās. Neapmierinošs ministra prāt ir fakts, ka šajās augstākās izglītības iestādēs var iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību.
Šadurskis uzskata, ka šīs programmas būtu jāintegrē augstāka līmeņa augstskolās. Problēmas gan varētu rasties tāpēc, ka daļā koledžu ir arī vidējās profesionālās izglītības programmas un nav skaidrs, kas notiktu ar tām, ja koledžas integrētu augstskolās.
Ministrs teicis, ka, lemjot, kuras programmas saglabājamas, jāņem vērā gan to kvalitāte, gan arī dati par studiju programmu absolventiem – vai viņi strādā, cik pelna un kādus nodokļus maksā.
Sabiedrību gan uztrauc fakts, ka iespējams, arī par koledžu vai jebkuru citu izglītības iestādi reorganizāciju ziņa varētu izskanēt pēdējā mirklī, kas liecina par izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska komunikācijas trūkumiem.
To atzīst arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Spārītis norādīja, ka ņemot vērā iedzīvotāju un studējošo skaita samazināšanos Latvijā, tik daudz augstskolu valstī nevar pastāvēt. Pēc viņa sacītā, lai arī IZM ideja samazināt augstskolu un studiju programmu skaitu ir atbalstāma, pašreizējais izpildījums šī mērķa sasniegšanai vismaz komunikācijas līmenī nav pareizs.
Viņš pauda neizpratni par to, ka Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) un Latvijas Universitātes (LU) vadība nepietiekami informētas par plānoto reorganizāciju.
“Realitāte pieprasa to, lai dialogs būtu starp IZM, kā arī visu augstskolu vadību un akadēmiķiem. Būtiski, lai šajā dialogā piedalītos demogrāfijas speciālisti, kam būtu jādod savs vērtējums par demogrāfisko situāciju, kā arī darba tirgus attīstību un tā perspektīvām,” pauda Spārītis, piebilstot, ka IZM darbā šobrīd tas pietrūkst.
Pēc IZM datiem, reorganizācija varētu skart vēl 17 valsts augstskolas, no tām sešas universitātes, 17 valsts koledžas, 14 privātās augstskolas, 9 privātās koledžas un 2 ārvalstu augstskolu filiāles.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Vai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk“Bērna māja” vēl tikai ceļā uz mērķa sasniegšanu
No vardarbības cietušo bērnu nopratināšanai speciāli izveidotajai “Bērna māja” ir jātiecas uz visaugstākajiem profesionalitātes standartiem, kurā strādā speciālisti ar visaugstāko...
Lasīt tālākBrīdina par mutes un nagu sērgas izplatību Eiropā un draudiem Latvijā
Lai vienotos par dienestu sadarbību bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības mutes un nagu sērgas draudu un uzliesmojuma gadījumā, Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) tikās Valsts ugunsdzēsības...
Lasīt tālākVDD atkārtoti rekomendē Latvijas iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju
Valsts drošības dienests (VDD) stingri rekomendē Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajās Lieldienu brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju, atkārtoti brīdinot par augstajiem izlūkošanas,...
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālākValsts kontroles padomes locekles Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi apstiprina amatā uz otro termiņu
Ceturtdien, 10. aprīlī, Saeima uz otro termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatā apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākZemgales Olimpiskajā centrā noskaidroti kaķu izstādes “FIFe Baltijas uzvarētājs 2025” uzvarētāji
Aizvadītajā nedēļas nogalē Jelgava uz vienu brīdi kļuva par Eiropas kaķu galvaspilsētu – Zemgales Olimpiskajā centrā norisinājās prestižā starptautiskā kaķu izstāde “FIFe Baltijas...
Lasīt tālākTrešo valstu pilsoņiem bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas pirms ieceļošanas Latvijā būs jānorāda ziņas par sevi
Trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi....
Lasīt tālāk