Palīdzības fondu ārzemēs cietušajiem latviešiem sola jau šovasar
Pērn Latvijas pārstāvniecības sniegušas palīdzību 294 personām, kuras ārzemēs palikušas bez naudas un iztikas. Pēdējos divos gados 90 cilvēkiem bija nepieciešama palīdzība, lai varētu atgriezties Latvijā, jo viņiem nebija naudas biļetei.
Nepieciešamības gadījumā vēstniecības arī nodrošinājušas uzturēšanos viesnīcās, iegādājušas drēbes un pārtiku, kā arī apmaksājušas medicīniskos pakalpojumus. Tas gan nenozīmē, ka Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā ir līdzekļi, lai katram ārzemēs grūtā situācijā nonākušajam varētu nopirkt biļeti vai palīdzēt kā citādi finansiāli. Ārkārtas situācijā nelaimē nonākušajam ar ĀM starpniecību ir iespēja vērsties pēc palīdzības pie tuviniekiem vai paziņām, lai sagādā nepieciešamo naudas summu, ko ĀM ir iespēja operatīvi pārskaitīt.
ĀM Konsulārā departamenta direktore Līga Bergmane cer, ka jau šovasar, sākoties tūrisma sezonai, materiālās palīdzības fonds darbosies. Tas palīdzēs ārvalstīs nelaimē nonākušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Fonda izveidei ir nepieciešami 50 000 latu, bet, kamēr notiek attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projektu saskaņošana, līdzekļi vēl nav paredzēti.
ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis brīdina, ka cilvēki, izbraucot uz ārzemēm, ne vienmēr rūpīgi izlasa, piemēram, līgumu ar tūrisma firmu un tikai akūtās situācijās attopas, ka viņiem nav noformēta apdrošināšana un ir jāmaksā par medicīniskajiem pakalpojumiem. Topošais fonds ļaus palīdzēt arī šādos gadījumos, taču piešķirtais aizdevums būs jāatmaksā.
«Tas nav dāvinājums, tas ir aizdevums, bet, ja cilvēks nokļuvis ārkārtas situācijā ārzemēs, tad viņam aizdevums ir svarīgs,» piebilst A. Teikmanis. Materiālās palīdzības fonda aizdevumu varēs piešķirt, ja slimības, ievainojuma, nelaimes gadījuma, noziedzīga nodarījuma, dabas katastrofas vai citu iemeslu dēļ cilvēks ārzemēs būs palicis bez naudas, lai varētu apmaksāt savu atgriešanos Latvijā. Vienai personai varēs piešķirt līdz 2000 latu, maksimālā summa būs jāatmaksā pusgada laikā. Ja kāds izvairīsies no līdzekļu atmaksas, tad tos piedzīs tiesu izpildītājs.
A. Teikmanis arī informē, ka sadarbībā ar Satiksmes ministriju tiek izskatīta iespēja ar īsziņas starpniecību informēt ceļotājus par konsulāro palīdzību katrā valstī.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk