• Tweet

Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība), lai veicinātu dzimstību, piedāvā kompensēt recepšu medikamentus 25 procentu apmērā bērniem līdz divu gadu vecumam, izveidot centralizētu spermas banku, kompensēt medikamentus neauglības ārstēšanai un ieviest citus pakalpojumus.

Šo mērķu piepildīšanai tuvāko trīs gadu laikā nepieciešami vairāk nekā seši miljoni latu. Mediķi norāda, ka valstij jādara viss, lai saglabātu jauno cilvēku reproduktīvo veselību – lai viņi varētu ieņemt un laist pasaulē veselus bērnus. Daudz kritiskāk izsakās Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne. Viņa demogrāfijai veltītā diskusijā, runājot par māšu un zīdaiņu mirstību, Saeimā atzina: neredzu progresu desmit gadu garumā. 2010. gadā reģistrētas piecu māšu nāves, kas ir kritisks, nepieņemams skaitlis, tāpat kā augstie zīdaiņu mirstības rādītāji.

Kopumā jāsecina: drīz visas diskusijas par demogrāfiju nonāks strupceļā, jo cilvēkiem apniks klausīties uzrunas un neredzēt konkrētu rīcību. Tāpēc diemžēl Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) teiktais, ka «šī diskusija parlamentā ir apliecinājums Saeimas politiskajai vēlmei un gatavībai risināt jautājumus, kas saistīti ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu», nesasniedz dzirdīgas ausis.

Apkopotie dati par dzimstību liecina, ka 2011. gadā piedzimis vismazākais bērnu skaits pēdējo vismaz desmit gadu laikā, un to būtiski nevarējis ietekmēt pat trīnīšu brīnums (arī šogad jau piedzimuši pirmie trīnīši). Pēc demogrāfa Ilmāra Meža teiktā, demogrāfisko problēmu risināšana no parlamenta un valdības puses būtu prioritāte, ja tam piešķirtu arī naudu. «Pašlaik tā ir lozunga veida prioritāte, tāpēc jāturpina spiediens uz politiķiem. Neesot naudas, bet mēs esam bagātāki nekā Āfrikas valstis un pat Eiropā neesam vistrūcīgākie,» saka I. Mežs. Apzinīgākās valstis (ar to domāts tādas, kas rūpējas par demogrāfiju) ģimenēm ar bērniem novirza trīs četrus procentus no gada budžeta, savukārt Latvija – tikai vienu. «Kā Igaunija spēj atrast divreiz vairāk līdzekļu, lai veicinātu bērnu dzimstību, bet Latvija nevar?» jautāja demogrāfs. Pētniece Anda Karnīte norāda, ka ceturtā daļa iedzīvotāju vēlētos trīs un vairāk bērnu, tāpēc «mūsu atbildība ir izdomāt, kā panākt, lai šīs vēlmes īstenotos». Viens no iemesliem ir nestabilitāte ienākumos – «nezinu, vai varam atļauties vairāk bērnu», tāpat arī sievietes uzskata, ka ir pārāk jaunas, lai radītu bērnus.

Biedrība Papardes zieds, kas organizēja diskusiju, vēlas uzsvērt veselības nozīmi demogrāfijas veicināšanā. Pēc mediķu domām, jāmaina ļoti būtiskas lietas, jo Latvija ne tikai dzimstības ziņā ir pēdējās vietās Eiropā, bet arī ņemot vērā zīdaiņu veselību un mātes mirstību. «Pašlaik pirmais bērns sievietēm Latvijā dzimst 29 gados, tas ir apmēram desmit gadu pēc dzimumattiecību uzsākšanas, tas ir ļoti ilgs laiks, un, ja šajā laikā sievietes nedomā par savu veselību, tas ļoti tieši ietekmē viņu spēju vēlāk ieņemt un dzemdēt bērnu,» saka ginekoloģe, Papardes zieda prezidente Dace Matule. Piemēram, augstais saslimstības rādītājs ar hlamidiozi, kas var draudēt sievietei ar neauglību vai ārpusdzemdes grūtniecību.

Veselības ministrija nākusi klajā ar vairākiem konkrētiem priekšlikumiem tieši veselības jomā, piemēram, atbildot uz ārstu un PVO satraukumu par zīdaiņu un mātes mirstību, plānots ieviest perinatālā un mātes mirstības audita sistēmu, lai būtu iespējams operatīvi ieviest izmaiņas sistēmā. VM arī plānojusi iekļaut valsts kompensējamo zāļu sarakstā medikamentus neauglības ārstēšanai, bet valsts apmaksātos pakalpojumos – neauglības diagnostiskos izmeklējumus un medicīniskās apaugļošanas procedūras.

***

Dzimušo skaits Latvijā

2005: 21 497

2006: 22 264

2007: 23 273

2008: 23 948

2009: 21 677

2010: 19 219

2011: 18 620

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Avots: nra.lv /Inga Paparde