• Tweet

120 kilogramu smagu vīrieti grib iestūķēt sestās klases skolnieka biksēs – šādi spilgti salīdzinājumi izskanējuši Latvijas Slimnīcu biedrības dalībnieku diskusijās par valsts piedāvātajiem nepietiekamajiem finanšu nosacījumiem šim gadam.

Liela daļa slimnīcu nolēmušas rīkoties kardināli un šādus līgumus neparakstīt.

Nacionālā veselības dienesta piedāvātie līgumi slimnīcām paredz ievērojamu finansējuma samazinājumu. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs informē, ka pašlaik ir piesaistīts jurists, lai slimnīcu atteikumam parakstīt līgumus būtu juridisks pamats. Pēc Ministru kabineta noteikumiem, līgumu neparakstot viena mēneša laikā, slimnīcas faktiski atsakās no tām paredzēto funkciju izpildes. Tas nozīmētu iestāžu slēgšanu. No valsts puses tiekot uzsvērts, ka prioritārs ir likums par budžetu, taču biedrība uzskata, ka tas nav augstāks par citiem likumiem, tajā skaitā Satversmē pausto, ka iedzīvotājiem ir jāsniedz medicīniskā palīdzība nepieciešamajā apmērā. Finansējuma līgumos šis apmērs nav noteikts, un skaidrs, ka ar šādu piedāvājumu nekādu kvalitāti slimnīcas nodrošināt nevarēs, klāsta J. Kalējs.

Pietiek tikai 70%

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ventspilī valdes priekšsēdētāja Egija Silniece informē, ka ar piedāvāto finansējumu pietiktu tikai apmēram 70% pacientu ārstēšanai. Atbilstoši līgumam uz pusi samazināts tarifs terapijas profila, arī reanimācijas pacientu ārstēšanai. Slimnīcas aprēķini rāda, ka, piemēram, iekšķīgo slimību nodaļā viena pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 236 latus, bet reanimācijā viena cilvēka dzīvības glābšana izmaksā vidēji 1200 latu. Bet valsts par to taisās samaksāt tikai 115 latu. «Tādu līgumu slimnīca parakstīt nevar. Mēs nevaram kā strausi iebāzt galvas smiltīs un pateikt, ka viss ir kārtībā,» uzsver E. Silniece.

Tikmēr Jēkabpils reģionālās slimnīcas aprēķini rāda, ka viena pacienta ārstēšana, ieskaitot speciālās programmas, izmaksā vidēji 357 latus. Taču, saliekot kopā visām programmām paredzēto finansējumu, sanāk, ka šogad uz vienu pacientu vidēji būs 255 lati. «Tas ir 100 latu iztrūkums uz vienu pacientu!» situāciju raksturo slimnīcas vadītājs Ivars Zvidris. Slimnīca ir gatava parakstīt tikai ekonomiski pamatotu līgumu vai arī strikti precizētu – kas par šādu naudu slimnīcai būtu jānodrošina. Lai politiķi to publiski pasaka. «Turklāt tas viss notiek ar roku izgriešanas metodēm – ja mēneša laikā līgumus neparakstīsim, mūs met ārā,» neizpratnē ir I. Zvidris.

Kā iegādāties preces?

Vidzemes slimnīcu visvairāk uztrauc tarifā iekļautais nepietiekamais finansējums medikamentu un medicīnas preču iegādei. Slimnīcas vadītāja Ingūna Liepa norāda, ka visas iekšējās rezerves ir izsmeltas – visas pozīcijas ir vairākkārtīgi pārskatītas. «Bet medikamenti mums jāpērk par tādām cenām, kādas tās ir.» Ja medikamenti būšot jāpērk, iekļaujoties piedāvātā tarifa ietvaros, tad slimnīca to nespēs un jebkurš piegādātājs varēšot pieprasīt slimnīcas maksātnespēju.

Arī Daugavpils slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis akcentē draudošo maksātnespēju, jo pie pašreizējā finansējuma slimnīca katru mēnesi strādā ar apmēram 100 000 latu zaudējumiem.

Samazinās ambulatorais finansējums

Daļa slimnīcu uztraucas arī par samazināto finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem, arī diagnostikas izmeklējumu veikšanai un dienas stacionāram. Piemēram, Vidzemes slimnīcā valsts apmaksātu ambulatoro palīdzību varēs saņemt tikai viens onkoloģiskais pacients nedēļā. Ambulatorais finansējums ievērojami samazināts arī visām trijām Kurzemes slimnīcām – Ventspilī ar filiāli Talsos, Liepājā un Kuldīgā –, kas būtiski pasliktinās veselības aprūpes pieejamību šā reģiona iedzīvotājiem.

Latvijas Slimnīcu biedrība ir nosūtījusi vēstuli premjerministram un veselības ministrei. «Tagad bumbiņa ir valsts pusē,» nosaka J. Kalējs. Tikmēr Nacionālā veselības dienesta pārstāve Laura Lapiņa norāda, ka šie jautājumi pašlaik tiek risināti un līgumu parakstīšanai vēl ir laiks līdz februāra beigām. Šobrīd līgumus ir parakstījušas 10 no 39 veselības aprūpes iestādēm. Tikmēr no Slimnīcu biedrības gaida konkrētus aprēķinus un ar skaitļiem pamatotu informāciju, kas pierādītu, ka piedāvātie tarifi ārstēšanai ir nepietiekami.

Avots: nra.lv /Kristīne Klauze