• Tweet

TV3 raidījums “Nekā personīga” jau februārī informēja, ka pieklibo uzraudzība tam kā Krievijas pierobežā dzīvojošajiem tiek izsniegtas atļaujas ceļošanai uz kaimiņvalsti. Kopš šāda kārtība ieviesta, atvieglotās ceļošanas dokumentus saņēmuši jau vairāki tūkstoši. Tomēr drošības iestādes iesaka kontroli pār šiem cilvēkiem padarīt stingrāku. Kāda raidījuma skatītāja izstāstīja, ka vienā no pierobežas pagastiem Kārsavā ir kāds mācītājs, kurš ir īpaši pretimnākošs cilvēkiem, kuri grib nokārtot dokumentus, lai iebrauktu Krievijā.

Lai nokļūtu Krievijā, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešama vīza. Tā maksā naudu un dokumentu kārtošana prasa laiku. Alūksnē, Kārsavā, Ludzā, Viļakā, Zilupē un vēl citos pierobežas pagastos dzīvojošie vīzas vietā var pieteikties īpašai atļaujai. Šāda kārtība stājās spēkā 2013.gadā.

Starp Latviju un Krieviju noslēgtajā starpvalstu līgumā teikts –atļauju iebraukt valstī var saņemt persona, kam kaimiņvalsts pierobežā 1)dzīvo radi, 2)ir ģimenes kapi, 3)regulāri jāpiedalās kultūras, izglītības, zinātnes vai sporta pasākumos, 4) pieder kāds īpašums. Iedzīvotājam jāsaņem dokumentāls apliecinājums, ka viņš kvalificējas vismaz vienai no šīm prasībām. Tomēr Kārsavas novadā radīta inovatīva pieeja.

Kārsavas pareizticīgo baznīcā vietējie ar laipnu mācītāja gādību var tikt pie iespējas iebraukt Krievijā. “Nekā Personīga” skatītāja raksta, ka šādu atļauju var saņemt arī tie, kuriem lielajā kaimiņvalstī nav ne radu, ne ģimenes kapu. Pareizticīgo mācītājs Aleksejs Vinogradovs uzrakstot izziņas, ka šie cilvēki ir ļoti ieinteresēti apmeklēt pierobežas svētvietas un baznīcas.

Kārsavas novada domē zina, ka mācītājs aktīvi izsniedz apliecinājumus cilvēkiem. Bet kā tas notiek pašvaldība nepārbauda. Šo cilvēku vārdi tiek iekļauti domes sarakstā, ko vēlāk formāli iesniedz robežsardzei.

Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka norāda, ka dome skatās, vai cilvēks, kurš ir iesniedzis iesniegumu ir 3 gadi šeit deklarēts. “Vismaz 3 gadi. Un otrkārt – vai viņam ir šis attaisnojošais dokuments, ko paredz likumdošana. Pēc kādiem principiem un kuri cilvēki varētu atvieglināti šķērsot robežu,” norāda domes pārstāve, piebilstot, ka, ja baznīca izsniedz dokumentus tad to nevar apšaubīt. “Kārtība tāda izveidojusies un var būt kāds to var izmantot ļaunprātīgi. Nu nav izslēgts. Mēs visi esam cilvēki ar saviem plusiem un mīnusiem. Un dažādi ir starp mums. Tāpēc strikti teikt – jā vai nē. Es to neuzņemos,” uzsver Silicka.

Pašvaldībai nav ziņu, cik no 6065 vietējiem iedzīvotājiem ir saņēmuši atvieglotās iebraukšanas atļaujas. Domē ir tikai saraksts ar kārsaviešiem, kuri iesnieguši pieteikumus, lai sāktu kārtot dokumentus. 2015.gadā tādu bijis 503. Gandrīz puse – 220 kā brauciena mērķi norādījuši reliģiskus pasākumus.

Pēc robežsardzes ziņām laikā no 2013.gada jūlija līdz 2016.gadam Latvijas iedzīvotājiem bija izsniegtas 9420 atļaujas. Krievijas iedzīvotājiem iebraukšanai Latvijā – 864 atļaujas.

Krievijā pierobežā atrodas ne tikai baznīcas, kapi un veikali ar lētākām precēm. 70 kilometrus no Kārsavas ir Ostrova. Vieta, kur Krievija pirms dažiem gadiem izvietojusi bāzi ar supermodernajiem kaujas helikopteriem.

Jau iepriekš mūsu drošības dienesti ieteica iesaistītās iestādes pastiprināti uzraudzīt pierobežas ceļotājus un atļauju izsniegšanas kārtību. Tā vietā noticis pretējais. Turklāt, ja iebraucējiem no Latvijas ceļošanas atļauju termiņš tuvojas beigām, viņi nepieciešamos dokumentus var saņemt arī Krievijas baznīcās. Tur tos dodot visiem gribētājiem.

Kārsavas bibliotēkas direktore Inta Jurčaa norāda, ka ne mūsu puse, ne Krievijas puse šos pierobežniekus īpaši nekontrolē, tāpēc izziņas sāka tikt izsniegtas masveidā, jo savādāk nevarēja pie tās vīzas tikt.

Robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars norāda, ka robežsardze pārbauda, vai cilvēks nav bijis saistīts ar darbībām, kas saistīts pret noteikto kārtību – nelikumīga robežas šķērsošana, kontrabanda, vai nav bijis saistīts ar šādām lietām. “Bet arī mums nav nekāda pamata nevirzīt tālāk šo sarakstu, jo gala rezultātā jau Krievija pieņem lēmumu – dot šim cilvēkam atļauju ieceļot Krievijā vai nedot?” uzsver Garbars.

Pareizticīgo mācītājs, kurš palīdz kārsaviešiem nokļūt Krievijā, baznīcā nav sastopams. Viņš jau kādu laiku esot apslimis.

Sazvanot viņu, mācītājs Aleksejs Vinogradovs apliecina, ka, ja cilvēks griežas un izskaidro – saka – neesam nekad bijuši un ar bērniem brauksim uz baznīcu. Viņi argumentē un saka. Skaidrs, ka nav iespējams pārbaudīt. Ja ir iespēja palīdzēt cilvēkam un ja viņš pat vēršas ar šādu lūgumu, tad, protams.

Viņš gan noliedz, ka izziņa tiktu sniegta apmaiņā pret ziedojumiem. “Ja cilvēks vēlas noziedot, tad tās ir viņa tiesības,” uzsver mācītājs.

“Pie manis vērsās pirmā cilvēku grupa, kas brauca uz Pečoriem. Viņi paši sagatavoja dokumentu un lūdz uztaisīt. Tad citi. Cilvēki paši nāca. Pusgadu atpakaļ viens, otrs trešais atnāca. Tā varu teikt. Cilvēki par mani uzzināja, nāca un prasīja. Ir vērsušies arī pie citiem mūsu garīdzniekiem. Arī šeit Ludzā (…) Nu tās atļaujas sanāk vairākkārtējas. Var vienu reizi braukt, bet var arī regulāri. Nav nekādu sevišķu ierobežojumu,” skaidro garīdznieks.

Kārsavai kaimiņos Balvos vēl pirms neilga laika atviegloto ceļošanas vīzu organizēšanā bija iesaistījies vietējais deputāts no Saskaņas Ivans Baranovs. Viņš ar domes vadītāja laipnu atļauju izveidoja un vadīja Starptautiskās sadarbības komiteju. Tā gan neko nedarīja. Baranovam amats kalpoja par pamatu, lai viņš varētu kļūt par pašvaldības pārstāvi, kurš vietējo iedzīvotāju vārdā dodas kārtot dokumentus uz Krievijas konsulātu.

Drīz pēc tam Starptautiskās sadarbības komiteju dome likvidēja. Savukārt šonedēļ Baranovs zaudēja arī deputāta amatu – viņam nelabvēlīgi beidzās tiesāšanās ar Valsts valodas centru par latviešu valodas slikto pārzināšanu. Savukārt Kārsavā un citviet pierobežas baznīcās vāji uzraudzītā atviegloto vīzu saņemšana turpinās.

“Šajā konkrētajā gadījumā iet runa par to, ka cilvēki mēģina atrast kaut kādus risinājumus, lai pierādītu, ka viņiem ir.. pienākas šī vienkāršotā robežas šķērsošana. Jā, iespējams, ka šis konkrētais gadījums acīmredzot gan pašvaldībai, gan arī iespējams Krievijas pusei būtu jāvērtē pietiekami stingrāk,” uzskata Garbars, norādot, ka nekomentēs konkrētu cilvēku vai organizāciju. “Ir ļoti daudz piemēri, kur cilvēki it kā palīdzot līdzcilvēkiem, prasa par to naudu un tas, protams, lai paliek uz katra sirdsapziņas,” piebilst robežsardzes priekšnieks.

Foto:Pompi/https://pixabay.com/en/users/pompi-2101529//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/