• Tweet

Latvijā pamazām sāk atgriezties bēgļi, kuri Latviju pameta, lai dotos vēl labākas dzīves meklējumos uz Vāciju.

Kā vēsta LNT ziņas, Vācija nedod darba atļaujas Latvijā reģistrētajiem bēgļiem un neļauj arī tur palikt dzīvot, kā rezultātā viņi ir spiesti atgriezties Latvijā.

Reemigrējušais irākietis Tariks ar sievu un septiņiem bērniem Latviju pameta pirms diviem mēnešiem, jo nespēja te izdzīvot. Vācija ģimenei bija kā pēdējā cerība. Taču aizvakar Tariks tomēr atgriezās, jo Vācijā tika atteikta darba atļauja un liegta iespēja pieteikties pabalstiem. Nelīdzēja tas, ka tur dzīvo Tarika māsa, kura arī ir bēgle.

”Viņi neļauj pat piereģistrēties. Vācieši teica, – ar Latvijā izdoto bēgļa pasi drīkstot tikai Latvijā strādāt. Vācijā neļāva,” stāsta Tariks.

Viņš vērtē, ka visi Latviju pametušie bēgļi drīzumā būs spiesti atgriezties vai arī strādās Vācijā nelegāli, un tad tiks pieķerti un deportēti uz Latviju piespiedu kārtā.

”Vairāk nekā 60 bēgļu no Latvijas ir Vācijā, un viņi visi nedrīkst tur strādāt. Dzirdu, ka daudzi turpina braukt prom no Latvijas, bet viņiem tur nekas nesanāks. Esam Latvijā nodevuši pirkstu nospiedumus, vācieši to redz un sūta mūs atpakaļ,” norāda Tariks.

Viņš jūtas ļoti vīlies, jo cīņa par izdzīvošanu Latvijā sākusies no jauna. Viņaprāt, tas sagaidot visus, kas būs spiesti atgriezties. ”Ja viņi atgriezīsies, viņi nakšņos stacijā vai gulēs uz ielas, jo naudas nepietiek. Es otro nakti palieku pie draugiem, bet tā taču nevar visu laiku,” vērtē Tariks.

Lai arī atgriezies aizvakar, biedrība ”Gribu palīdzēt bēgļiem” ļoti lielā ātrumā jau savākusi naudas ziedojumus, lai iemaksātu drošības depozītu Tarika īres dzīvoklim. Iepriekš viņam saziedoja naudu zobārstam.

”Nevar jau gaidīt, ka visu šo nastu nesīs privātpersonas un organizācijas, nevar pārlikt no valsts pleciem uz pilsoniskām organizācijām šādas darbības. Nepieciešamo atbalstu mēs vien nespēsim nodrošināt,” atzina biedrības aktīviste Ieva Raubiško.

Pametot Latviju, bēgļi nezaudēja pabalstu, un arī Tariks turpina saņemt savus 139 eiro mēnesī pēc atgriešanās. Taču ar to nepietiek. Bēglis no Irākas ļoti vēlas atrast darbu, bet prasība par latviešu valodas zināšanu to viņam liedz. Biedrība ”Gribu palīdzēt bēgļiem” vērtē – problēma ar bēgļiem ir samilzusi tik ļoti, ka politiķiem nekas cits neatlikšot kā tomēr palielināt pabalsta apmēru.

”Tuvu traģiskumam – ir diezgan steidzami kaut kas jāmaina. Sevišķi tie, kuri atgriežas no Vācijas, viņi ir vēl neapskaužamākā situācijā. Viņi principā paliek uz ielas atbraucot,” secina biedrības ”Gribu palīdzēt bēgļiem” vadītājs Egils Grasmanis.

Tagad Labklājības ministrijā izveidota bēgļu lietu darba grupa, kas vērtē, ko darīt. Taču izskanējis arī pretējs priekšlikums – bēgļiem, kuri reiz pametuši Latviju un tagad atgriežas, vairs neizmaksāt pabalstu vispār un pārtraukt sniegt mentora palīdzību.

Jau vēstīts, ka uzreiz pēc bēgļa statusa saņemšanas patvēruma meklētājiem ir jāpamet centrs “Mucenieki” un jāspēj atrast mājoklis, kā arī jāspēj nodrošināt ikdienai nepieciešamais par valsts piešķirto pabalstu – 139 eiro vienam ģimenes loceklim un 97 eiro katram nākamajam – tieši šis uzdevums patvēruma meklētājiem sagādā vislielākās problēmas, uzskata deputāti.

Latviju pametuši gandrīz visi bēgļi, kas ES pārvietošanas programmas ietvaros ieradās valstī.

Foto: Saeimas kanceleja