• Tweet

Lai arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzīst, ka nodokļu politikas mainīšana pēdējā brīdī nav atbildīga rīcība, piedāvājums nākamgad tomēr nenoteikt minimālo sociālo iemaksu un celt “mikronodokli” bija labākā izeja.

Intervijā Latvijas Radio Kučinskis norādīja, ka uzņēmās atbildu par šo lēmumu.

Viņš savu negaidīto piedāvājumu, kas izteikts divas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas un dažas nedēļas pirms tiem būtu jāstājas spēkā, skaidroja ar to, ka ir sapratis – pieņemtais mehānisms nevarēs darboties.

“Saprotot, ka situācija janvārī var būt pilnīgi nekontrolējama, kādam bija jāuzņemas atbildība to pateikt. Tāpēc arī vakar nācu klajā ar priekšlikumu koalīcijai, ka tā ir jāapstādina,” skaidroja Kučinskis.

Viņš arī apņēmies situāciju līdz pirmdienai izskaidrot koalīcijas partneriem.

Jau vēstīts, ka koalīciju veidojošās partijas šobrīd spriež par iespēju atteikties no plāna nākamgad ieviest minimālo sociālo iemaksu slieksni. Iztrūkumu budžetā kompensēs, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi no pašreizējiem 9% līdz 15%.

Saskaroties ar uzņēmēju un nevalstisko organizāciju iebildumiem, koalīcijas partijas trešdien vienojās nākamgad neievest sociālo iemaksu normu, kas nosaka, ka nodokļi jāmaksā no minimālās algas, pat ja darbinieks strādā nepilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu.

Budžeta ieņēmumus tas nesamazināšot, jo to kompensēs, palielinot mikrouzņēmuma nodokļa likmi no 9% līdz 15%.

Jau ziņots, ka mazo uzņēmēju, neapmierinātību raisījis lēmums no nākamā gada pakāpeniski ieviest minimālo sociālo iemaksu slieksni. Iepriekšējais valdības lēmums paredzēja, ka sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksa, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Foto: Valsts kanceleja