EK aicina ar spēcīgām bankām atbalstīt izaugsmi un atjaunot uzticību

Eiropas Komisija (EK) trešdien ir nākusi klajā ar reformu kopumu, kura mērķis ir pabeigt pēckrīzes regulējuma programmas izveidi Eiropas Savienības banku sektorā, garantējot, ka regulējums novērš neatrisinātās problēmas attiecībā uz finanšu stabilitāti, kā arī vienlaikus nodrošinot to, ka bankas var turpināt atbalstīt reālo ekonomiku, informē Latvijas Komercbanku asociācija.
EK priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis norāda: “Eiropai ir nepieciešama stingra un daudzpusīga banku sistēma, lai finansētu ekonomiku. Mums ir nepieciešami banku aizdevumi, lai uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus, saglabātu konkurētspēju un pārdotu lielākos tirgos, un lai mājsaimniecības varētu plānot uz priekšu. Šodien mēs esam iesnieguši jaunus riska samazināšanas priekšlikumus, kuru pamatā ir saskaņoti pasaules standarti un vienlaikus ņemtas vērā Eiropas banku sektora īpatnības.”
Eiropas Banku federācijas izpilddirektors Vims Mijs (Wim Mijs) norāda: “Šie priekšlikumi ievieš globālos standartus un precizē iepriekšējo regulējumu, kur prakse bija pierādījusi, ka sākotnējam regulējumam bija “pārāk smaga roka”. Jaunie priekšlikumi nemazina regulējumu, bet padara to labāku, samazinot sarežģītību un uzsverot, ka izaugsmes finansējums ir daļa no stabila attīstības ietvara. Mēs aicinām ES likumdevējiem rūpīgi izskatīt šo paketi, kā arī mudinām viņus būt ambiciozākiem, kad ir runa par darbavietu radīšanu un izaugsmi Eiropā, izmantojot efektīvi regulētu vienoto finanšu pakalpojumu tirgu. Bankām būtu jāspēj turpināt spēlēt savu lomu kā aizdevējiem, vienlaikus paliekot elastīgām, spēcīgām, inovatīvām un konkurētspējīgām gan Eiropas, gan pasaules sporta laukumos.”
Bankām ir svarīga loma ekonomikas finansēšanā un izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā, tās ir galvenais finansējuma avots mājsaimniecībām un uzņēmumiem, norāda EK. Pēc finanšu krīzes EK sāka īstenot vērienīgu finanšu nozares regulējuma reformu, lai atjaunotu finanšu stabilitāti un uzticību tirgum. Jauno priekšlikumu mērķis ir pabeigt šo reformu programmu, pievēršoties dažiem vēl neatrisinātiem jautājumiem. Tāpat EK ir saredzējusi nepieciešamību precizēt dažus nesenā regulējuma aspektus, lai regulējumu padarītu labvēlīgāku izaugsmei un samērotu ar banku darbības daudzpusību, lielumu un biznesa profilu. Priekšlikumi ietver arī pasākumus, kas atbalstīs MVU un investīcijas infrastruktūrā.
Ar priekšlikumiem EK iesaka grozīt šādus tiesību aktus:
• 2013. gadā pieņemto Kapitāla prasību regulu (CRR) un Kapitāla prasību direktīvu (CRD), kurās izklāstītas prudenciālas prasības attiecībā uz kredītiestādēm (bankām) un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī noteikumi par pārvaldību un uzraudzību;
• 2014. gadā pieņemto Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD) un Vienotā noregulējuma mehānisma regulu (SRMR), kurās ir precizēti noteikumi par sanāciju un noregulējumu attiecībā uz grūtībās nonākušām iestādēm, kā arī izveidots vienotais noregulējuma mehānisms.
Foto: Eiropas Centrālā banka
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību uzraudzību nodod Latvijas Bankai
No 2027. gada patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pakāpeniski nodos Latvijas Bankai....
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālāk