Nacionālajā teātrī top laikmetīgās dejas izrāde “Nature morte”
Horeogrāfe Agate Bankava Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē iestudē laikmetīgās dejas izrādi “Nature morte”. Pirmizrāde 30.novembrī.
Iespēja iestudēt šo izrādi Nacionālajā teātrī jaunajai horeogrāfei Agatei Bankavai ir Latvijas Kultūras akadēmijas festivāla “Patriarha rudens” balva.
“Glezniecībā nature morte (klusā daba) dod lielāku brīvību māksliniekam veidojot kompozīciju, tajā primārais ir estētiskais baudījums nevis ilustratīvisms. Līdzīgi ir arī laikmetīgajā dejā, kur paralēli estētiskajam baudījumam svarīga ir arī radītā enerģija un personības, kas atrodas uz skatuves. Šajā izrādē es nevēlos nodalīt aktierus no dejotājiem, viņi visi ir mākslinieki. Izrāde “Nature morte” vēlos kopīgi ar māksliniekiem apskatīt tēmu cilvēks/daba/nāve” – stāsta horeogrāfe Agate Bankava.
Laiks skrien vēja spārniem. Vasara, rudens, ziema, pavasaris, pavasaris, ziema, rudens, vasara. Dzīves kā kustīgas gleznas nomaina cita citu un sākas no jauna. Viss pakļaujas laikam un dabai. Un tur pa vid u esmu es – mazs, niecīgs, stiprs, varens un, šķiet, ka arī citi ir tādi paši, bet tad kāpēc viņi bieži tomēr ir tik sveši?
Laikmetīgā deja ir dejas tehnika, kas aizsākusies 1950-tajos gados no modernās un postmodernās dejas. Ar moderno deju tika pieteikta revolūcija klasiskajam baletam – atteikšanās no kustības ierobežojumiem, kas pieļāva tikai noteiktas formas. Laikmetīgajā dejā tika meklēta vairāk brīvības ķermenī, dejā un dzīves uzskatos.
Laikmetīgā deja vairs nenodala modernās dejas tehnikas (Martas Grēmas, Mersa Kaninghema, Hosē Limona) atsevišķi, bet gan veiksmīgi apvieno to metodes, turpinot meklēt, eksperimentēt un pētīt ķermeni, kustību, deju, skaņu, gaismu un skatītāju. Laikmetīgā deja ietver arī tādas tehnikas kā improvizācija, kontaktimprovizācija, release technique – atbrīvošanās tehnika un flying low – lidot zemu, paņemot arī būtiskus principus no jogas, pilatēm un somātiskām mācību metodēm (Feldenkraisa metode, Aleksandra tehnika u.c.).
Laikmetīgā deja vērsta uz ķermenisko un idejisko individualitāti, tādēļ arī katra laikmetīgās dejas pasniedzēja, horeogrāfa, dejotāja ķermeniskā izpausme ir atšķirīga.
Izrādē piedalās: aktieri Madara Botmane, Evija Skulte, Ainārs Ančevskis, Jurģis Spulenieks un dejotāji Rūdolfs Gediņš, Eva Kronberga, Andris Kačanovskis, Modris Opelts un Anastasija Lonšakova.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
“Straume” iegūst 2025. gada LUX skatītāju balvu
Latvijas režisora Ginta Zilbaloža filma “Straume” otrdien ceremonijā Eiropas Parlamentā Briselē saņēma 2025. gada LUX skatītāju balvu. Latvijas, Francijas un Beļģijas kopražojuma...
Lasīt tālākTapusi dokumentālā filma Kārli Bardeli
Dokumentālā filma “Aizsniegt dzelmi” ir stāsts par pirmo cilvēku Pasaules vēsturē, kurš airu laivā šķērsojis Kluso okeānu no Dienvidamerikas līdz Āzijai. Ekspedīcija ilga 715 dienas...
Lasīt tālākSpožas zvaigznes, jauniestudējumi uz zelta klasika Rīgas Operas festivālā
Rīgas Operas festivāls no 1. līdz 20. jūnijam aicina skatītājus uz spilgtu, daudzveidīgu un mākslinieciski augstvērtīgu programmu. Jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus Rīgas Operas festivāls...
Lasīt tālākNKC 4. maija Latvijas filmu maratons 2025 izsludina programmu
Latvijas animācija un jo īpaši stāsti par kaķiem, filmu pirmizrādes un jubilejas, Latvijas kultūras personības, patriotiskas noskaņas, vēstures liecības un mākslinieciski izaicinājumi...
Lasīt tālākTop dziesmu spēle “Dumpīgā Rīga” Klāva Meļļa režijā
Latvijas Nacionālajā teātrī, iedvesmojoties no Rutku Tēva vēsturiskā romāna, top jauniestudējums “Dumpīgā Rīga”. Režisors Klāvs Mellis šo stāstu interpretēs dziesmu spēles žanrā,...
Lasīt tālākPirmizrādi piedzīvos sešu valstu kopražojuma dokumentālā filma “Putina spēļlaukums”
Pirmdien, 5. maijā, kinoteātrī “Splendid Palace” Latvijas pirmizrādi piedzīvos poļu režisora Konrāda Šolaiska dokumentālā filma “Putina spēļlaukums”/Putin’s Playground, kas ir...
Lasīt tālākŠogad starptautiskajā akcijā “Muzeju nakts” Latvijas muzeji aicināti stāstīt mūsu vērtību stāstus
Ikgadējā Latvijas muzeju direktoru sanāksmē, kas šodien notika Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja telpās Rīgas pilī, Kultūras ministrija (KM) pieteica šā gada starptautiskās “Muzeju...
Lasīt tālākRīgā atzīmēs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu
4. maijā šogad tiks atzīmēta 35. gadadiena, kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki,...
Lasīt tālākJRT atgriežas režisors Juris Rijnieks un iestudē Tenesija Viljamsa lugu “Stikla zvērnīca”
Amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa atmiņu spēle “Stikla zvērnīca” pieder pie 20. gadsimta dramaturģijas šedevriem, kas ļauj sajust cilvēka iekšējās pasaules trauslumu un mūsu...
Lasīt tālākAr koncertiem, radošajām darbnīcām un pasākumiem Rīgā svinēs Lieldienas
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā tiks svinētas Lieldienas. Rīgas svētku noformējums Arī šogad...
Lasīt tālāk