Dombrava: pēc ACTA apstiprināšanas varēs tiesāt jebkuru Latvijas iedzīvotāju
Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA – Anti Counterfeiting Trade Agreement) saturs vairs nav maināms, taču tas vēl ratificējams Saeimā.
Koalīcijas partiju viedokļi par dokumentu ir atšķirīgi – Vienotības flagmanis Valdis Dombrovskis uzskata, ka ar to viss ir kārtībā, savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava, kā arī opozīcijā esošais Saskaņas centrs (SC) uzsver, ka argumenti ACTA ratificēšanai nav pārliecinoši.
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce norāda, ka pēc nolīguma ratificēšanas Latvijā nekas nemainīsies, jo dokumentā ietvertas normas, kas jau ir Latvijas likumos. Atbildot uz pārmetumu par pārlieku izplūdušajiem nolīguma formulējumiem, piemēram, kurš būs tiesīgs pieprasīt no interneta pakalpojumu sniedzēja atļauju uzzināt informāciju par konkrētu interneta pakalpojuma abonementu, atbilde no EM ir tieša – tas noteikts Latvijas likumdošanā.
«Nolīgums nav paredzēts, lai risinātu nacionālās lietas, piemēram, krimināltiesiskos jautājumus, tā nav mūsu darīšana. Nolīgumu mēs saskaņojām ar Tieslietu ministriju, un tas neparedz izmaiņas nedz pašreizējā Krimināllikumā, nedz procesa likumos,» saka J. Pūce.
Tomēr portāla www.manabalss.lv pārstāvis Armands Leimanis uzskata, ka EM stāsta «puspatiesības, kas neatbilst realitātei». ACTA oponents uzsver, ka nolīgums ir pārāk izplūdis un interpretējams ļoti plaši. «Piemēram, jēdziens «kompetentās iestādes» nav konkrēts, mums katram ir iespēja mainīt tā nozīmi. Tāpēc pieprasīt datus par interneta abonentiem varēs jebkurš. Interneta pakalpojumu sniedzēji nolīgumu varēs izpildīt, tikai veicot noteiktu monitoringu, kas būs saistīts ar cenzūru,» saka A. Leimanis.
EM valsts sekretārs šādai interpretācijai nepiekrīt, jo jēdziens «kompetentās iestādes» esot stingri definēts.
Koalīcijā pret ACTA iebilst Nacionālā apvienība, tās pārstāvis J. Dombrava uzskata, ka gan Latvijas iedzīvotājiem, gan Saeimas deputātiem būtu vēlams kārtīgi iepazīties ar interneta iespējām. «Daudziem internets asociējas ar draugiem.lv vai epasta atvēršanu, bet internetā var arī attālināti piekļūt otra cilvēka datoram un apskatīt viņa failus. Ja ACTA tiks pieņemts, pieļauju, ka pret pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem varētu uzsākt tiesvedību, jo arī bez īpaša nodoma jebkuram datorā būs saglabājusies kāda bilde no kāda portāla, kas ir autortiesību subjekts,» saka J. Dombrava.
Savukārt SC deputāts Sergejs Mirskis aizstāv intelektuālā īpašuma noteikumu pārkāpējus internetā, jo, pēc politiķa domām, tā ir gandrīz vienīgā iespēja izglītoties.
«Ne visi cilvēki var visu nopirkt, jo īpaši jaunieši! Līgums vēl vairāk ierobežos viņu iespējas kaut ko redzēt, kaut ko dzirdēt un palasīt. Tātad mūsu jaunieši faktiski mazāk attīstīsies,» prognozē deputāts.
Avots: nra.lv /Edgars Gertners
Vēl par tēmu:
Darbu Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā sāk Dace Melbārde
2024. gada 7. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus sāks pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālāk