• Tweet

18. novembris jau 98 gadus ir Latvijas dzimšanas diena. Lai arī tālajā 1918. gadā vēl nebija nospraustas valsts robežas, drosmīga nacionālistu grupa šajā dienā proklamēja Latvijas valsti, lai mēs, latvieši, varētu brīvi sarunāties dzimtajā valodā, koptu savu identitāti un nacionālās vērtības un būtu patiesi kungi savā dzimtajā tēvu zemē.

Svarīgi, lai ne tikai šajā svētku laikā mēs atcerētos par mūsu cīnītājiem un pieminētu kritušos, bet arī domas un darbi par savu dzimteni nebeigtos ikdienā!

Mums katram jāapzinās, ka brīvība un neatkarība nav nekas pats par sevi saprotams, bet par to ir jācīnās katru dienu. Lielākais darbs pirms 98 gadiem jau ir paveikts, bet kopīgiem spēkiem mums ir jādomā par Latviju šodien un nākotnē, cīnoties par savām tiesībām un valsti tādu, kādā mums būs lepnums un prieks dzīvot! Skatoties uz pasaules situāciju kopumā, šobrīd Latvija ir gana droša vieta, kurā atrasties, ja salīdzinoši citur – netālos un tālos kaimiņos – ir situācijas, kuras šobrīd nemaz nespējam aptvert. Latvijā ir vērts investēt un ieguldīt, stiprināt Latvijas valsti un nest tās vārdu pasaulē!

Bet par kādu gan mīlestību, cieņu un cīņu par Latviju varam runāt, ja vietējie uzņēmēji priecājas par katru iespēju pārreģistrēt savus uzņēmumus, piemēram, Igaunijā vai citās it kā izdevīgākās valstīs nodokļu atvieglojumu dēļ? Šādā gadījumā uzņēmējs nodokļus maksā citai valstij, savu biznesu mēģina it kā noturēt Latvijā, bet gala rezultātā tāpat neko no tā neiegūst, jo kā gan var sekmīgi veidoties ideja, ka sava uzņēmuma pakalpojumus izmantos valsts vietējais iedzīvotājs tad, ja uzņēmums savus nodokļus maksā citai valstij un Latvijas ekonomiskā situācija līdz ar to neuzlabojas.

Nevienam neiet viegli, tomēr padošanās ir necieņas izrādīšana pret tiem, kas cīnījušies, lai mēs šodien un nākotnē savu valsti varētu attīstīt vēl plašākā mērogā un spētu izaugt par līdzvērtīgu citām vadošajām un ekonomiski stabilajām valstīm, piemēram, tādai kā Šveicei. Visiem kopīgi ir jāsakož zobi un jācīnās, jāiet cauri gan viegliem, gan grūtiem laikiem, nedrīkstam pat pieļaut iespēju padoties. Mūsu neatkarība ir izcīnīta, mēs nedrīkstam paši sev rakt jaunu bedri un pazaudēt savu valsti.

Tuvojoties Latvijas simtgadei katram vajadzētu padomāt par to, kādu vēlamies to redzēt pēc vairākiem gadiem. Kā spējam katrs atsevišķi un kopīgi investēt tās izaugsmei, valsti izkopt un nest pasaulē ne vienu vien labu vārdu par to. Mums vajadzētu padomāt par to, kā panākt, lai mums būtu lepnums par katru Saeimas deputātu nevis publiski tos kaunināt jau vairāku gadu garumā, kā tas bijis līdz šim.

Latvietis nav nejēga, tas nu ir fakts! Latvijā ir daudz patriotisku, gudru un tālredzīgu cilvēku. Apvienojoties darbos, kā arī vienotu mērķu un ideju vārdā, tiks atrasta valsts attīstības vīzija nākamajām desmitgadēm un, kopīgi strādājot, valsts kļūs par drošu un labvēlīgu vietu ikvienam. Jebkurš vēlēsies veidot un attīstīt savu biznesu un veidot savu ģimeni un nākotni tieši Latvijā! Es ticu, ka tā būs!