• Tweet

Kārtējo reizi aktualizējies jautājums par Saeimas deputātu skaita samazināšanu. Valsts prezidents Andris Bērziņš atzinis, ka šā brīža valsts pārvalde ir iesīkstējusi un ļauj politiķiem izvairīties no atbildības, tāpēc būtu nepieciešama tās reorganizācija.

Šonedēļ Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņojis, ka, viņaprāt, Saeimas deputātu skaits Latvijā varētu būt atkarīgs no iedzīvotāju skaita valstī. Kā piemēru viņš minēja aprēķinu: ja Latvijā ir 2,5 miljoni iedzīvotāju, Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti, savukārt, ja iedzīvotāju skaits ir mazāks par diviem miljoniem, tad parlamentā sabiedrību pārstāvētu vairs tikai 80 tautas kalpu. Šādas reorganizācijas viens no iemesliem, pēc prezidenta teiktā, ir nepieciešamība palielināt politiķu atbildību, kā arī paaugstināt pašvaldību rīcībspēju.

Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad publiskajā telpā norit diskusija par nepieciešamību samazināt parlamenta deputātu skaitu. Daudzkārt šis jautājums ticis saistīts gan ar izcilu personāliju trūkumu Latvijas politiskajā vidē, gan ar valsts budžeta līdzekļu taupīšanu. Tā kādā portālā manabalss.lv savulaik tika vākti paraksti par grozījumu veikšanu Satversmē, kā arī Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, lai samazinātu deputātu skaitu gan parlamentā, gan pašpārvaldēs. Iniciatīvas iesniedzēji norādīja, ka, piemēram, ASV pilsētā Dalasā, kurā ir četri miljoni iedzīvotāju, pilsētas domē strādā tikai 14 deputātu, savukārt Londonā ar septiņiem miljoniem iedzīvotāju ir tikai 25 deputāti.

Pirms 11. Saeimas vēlēšanām uz pusi samazināt Saeimā strādājošo politiķu skaitu piedāvāja arī partija Par prezidentālu republiku. Savukārt šobrīd pie varas esošās Vienotības sastāvā strādājošā partija Jaunais laiks 2009. gadā piedāvāja veikt attiecīgas izmaiņas likumdošanā, paredzot uz pusi samazinātu Rīgas domes deputātu skaitu.

Par deputātu skaita samazināšanu šobrīd ir gatavs diskutēt arī politologs Filips Rajevskis, kuraprāt, A. Bērziņa iniciatīva būtu vismaz apspriešanas vērta. «Pieredze liecina: jo vairāk Saeimā ir deputātu, jo nekonkrētāka ir katra politiķa individuālā atbildība. Ja parlamentāriešu būtu mazāk, iespējams, būtu mazāk arī tādu deputātu, kurus pēc četriem darba gadiem mēs joprojām nepazīstam. Turklāt parādītos arī daudz lielāka konkurence, lai iekļūtu Saeimā, kas uzlabotu parlamenta kvalitatīvo sastāvu,» sarunā ar Neatkarīgo pauda eksperts. Tiesa, politologs atgādināja, ka ir nopietni jāizvērtē jaunās kārtības mehānisms. «Vai iedzīvotāji tiktu pārskaitīti pirms katrām Saeimas vēlēšanām? Varbūt iedzīvotāju skaitu fiksētu tikai pēc tautas skaitīšanām? Vai reizi četros gados būtu jāgroza arī Satversme, kas nosaka Saeimas deputātu skaitu?,» neskaidrās pozīcijas uzskaitīja F. Rajevskis. Tajā pašā laikā politologs atgādināja, ka A. Bērziņa ieteiktais modelis nebūt nav nereāls, jo šādas sistēmas prototips pastāvot jau šobrīd, proti, parakstu vākšanas iecirkņu izvietojums un blīvums ir tieši atkarīgs no iedzīvotāju skaita konkrētajā reģionā.

Jāpiebilst, ka arī A. Bērziņš pagaidām nepiedāvā konkrētu jaunās kārtības modeli, bet aicinās ekspertus diskutēt par labāko pārvaldības modeli Latvijā.

***

UZZIŅAI

Nekad mazāk par 100

1920. gada aprīlī Satversmes sapulcē ievēlēja 150 deputātu.

Satversmes sapulce izstrādāja valsts iekārtas pamatlikumu jeb Satversmi un lika pamatus arī pārējai neatkarīgas valsts likumdošanai.

Satversmes sapulces aizsākto turpināja Saeima. 1. Saeimas vēlēšanas notika 1922. gada oktobrī, un kopš šā brīža sabiedrības intereses neatkarīgas valsts parlamentā vienmēr pārstāvējuši 100 deputātu.

Pēc PSRS okupācijas gadiem 1990. gada martā notika Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas, kurās pirmo reizi okupācijas periodā tika pieļauta vairāku politisko kustību kandidātu balotēšanās. Šajās vēlēšanās tika ievēlēts 201 deputāts.

Avots: nra.lv