Ziemas sports: kā iztikt bez savainojumiem
Beidzot arī pie mums iestājusies īsta ziema, un daudzi steidzas izmantot tās dotās sportošanas iespējas. Sportošana ziemā ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids un nāk par labu veselībai, bet daži sporta veidi var sagādāt arī nepatīkamus brīžus. Īpaši tad, ja uz kalnu dodamies bez jebkādas iepriekšējas sagatavošanās. Kā slēpojot un braucot ar sniega dēli visvienkāršākajā veidā izvairīties no traumām – stāsta klīnikas Premium Medical virsārsts, ķirurgs Sergejs Kļimčuks.
- Fiziska sagatavošanās ziemas sezonai palīdz izvairīties no traumām. Ja neesat visu lietaino, rudenīgo laiku pavadījis pie televizora, bet bijuši aktīvi un izmantojuši kaut vai veco labo vingrošanu, varat uzskatīt, ka zināma gatavība ziemas sporta sezonai jums jau ir. Vislabākie būtu izturības treniņi, un tos vajadzētu sākt vismaz 6 nedēļas pirms ziemas atvaļinājuma ar vismaz 20 minūšu skrējienu trīs reizes nedēļā, vēl lābāk būs, ja skriešanu kombinēsiet ar spēka treniņiem. Ieteicami ir arī koordinācijas vingrinājumi, lai kritieni būtu veiksmīgāki un mazāk sāpīgi.
- Ļoti svarīga ir iesildīšanās tieši pirms sportošanas. Pietiek ar 5 minūtēm, lai paaugstinātos nervu sistēmas reakcijas un muskuļu kontrakciju ātrums, uzlabotos apasiņošana muskuļos, samazinātos muskuļu, saišu un cīpslu iekšējā berze, un locītavas kļūtu kustīgākas. Veicot tikai dažus vingrojumus, uz pusi samazinās risks gūt kādu traumu. Jāiesildās ir pirms pirmā nobrauciena, pēc garāka atpūtas brīža un ik pa laikam, ja ir liels aukstums.
- Slēpju un sniega dēļa stiprinājumiem ir svarīga loma. Vislabāk to noregulēšanu atstāt speciālistu ziņā. Bieži vien brīvā laika sportisti atstāj bez ievērības to, kāds būs viņu slēpošanas vai snovošanas stils, auguma un ķermeņa svara īpatnības un citus faktorus.
- Ir nepieciešams piemērots apģērbs. Tam vajadzētu būt siltam, mitrumu un vēju necaurlaidīgam. Mūsdienās tādu nopirkt nav problēmu, svarīgi ir tikai konsultēties par individuāli piemērotāko. Bieži cilvēki aizmirst pasargāt ceļgalus, šādam nolūkam ļoti noderīgi ir ceļgalu sargi, kas dod papildu siltumu, kā arī fiksāciju.
- Veselības saglabāšanas nolūkos obligāti būtu jāliek ķivere. Pēdējos gados veiktie pētījumi liecina, ka galvas traumu risks samazinās par trim reizēm, ja sportotājiem ir galvā ķivere. Sniega dēļotājiem nepieciešami roku un muguras sargi, jo šo ķermeņa daļu savainojumi ir visbiežākie.
- Doties uz slēpošanas kalnu nav ieteicams nogurušam vai kārtīgi paēdušam, bet ja cilvēks ir alkahola reibumā, viņam vajadzētu no kalna turēties pa gabalu. Vislielāko prieku no ziemas sporta gūstiet, ja uz kalnu dosieties brīvdienā, labi izgulējušies, līdzi ņemot nevis grādīgos dzērienus, bet termosu ar tēju (vislabāk zaļo vai zāļu tēju), kurai pievienots mazliet medus.
Vēl par tēmu:
Tiesībsardze: nedrīkst gaidīt nākamo datu drošības incidentu, jārīkojas preventīvi jau tagad
Pēc plaša mēroga AS “Latvijas valsts meži” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) datu drošības incidentiem tiesībsardze Karina Palkova aicina valsts un pašvaldību iestādes...
Lasīt tālākAtklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālāk37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā
Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālāk