Dombrovskis: ES fondu atbalsts nenozīmē, ka jāsamazina valsts investīciju apjoms

Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi paredzēti kā papildu finansējums, nevis nacionālo investīciju aizstājējs, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).
Dombrovskis atgādināja, ka nereti izskan apgalvojumi, ka pašlaik Latvijas attīstības projekti ir pilnībā atkarīgi no Eiropas Savienības fondiem, kuri pēc 2020.gada vairs nebūs pieejami.
EK viceprezidents gan uzsvēra, ka ES fondu atbalsts nenozīmē, ka jāsamazina valsts investīciju apjoms. “ES struktūrfondi ir paredzēti kā papildu finansējums, nevis nacionālo investīciju aizstājējs,” uzsvēra Dombrovskis.
Dombrovskis norādīja, ka 2007. – 2013.gada plānošanas periodā ES fondu iespējas Latvijā lielā mērā ir izmantotas. Arī pašreizējā fondu apgūšanas periodā jau uzsākti projekti, bet valdībai būtu jāpaātrina darbs, jāpieņem nepieciešamie lēmumi, lai straujāk apgūtu fondus.
Latvijai esot būtiski nodrošināt straujāku ekonomikas izaugsmi, lai sasniegtu vidējo ES labklājības līmeni. Tāpat EK viceprezidents uzsvēra, ka nepieciešams domāt par to, kā mazināt sociālo nevienlīdzību gan ar nodokļu politiku, gan sniedzot sociālo atbalstu.
Jau vēstīts, ka finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola uzsvērusi, ka Latvijas attīstības projekti ir atkarīgi no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tāpēc jau tagad sākts darbs pie Eiropas Komisijas pārliecināšanas, lai arī pēc 2020.gada beigām būtu pieejami ES fondi.
Saskaņā ar aktuālajiem Eiropas Komisijas (EK) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda datiem Latvija Eiropas Savienībā (ES) starp visām 28 dalībvalstīm ieņem 6. vietu pēc Latvijai veiktajiem kopējiem maksājumiem. Savukārt pēc EK iesniegto maksājumu pieprasījumu apjoma Latvija ieņem 4. vietu ES.
Latvija līdz 2016. gada 5. augustam ir saņēmusi 6,5% no 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pieejamā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) finansējuma, līdz ar to atgriežoties sekmīgāko valstu vidū ES fondu finansējuma ieviešanā. Tāpat Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas saņēmusi ne tikai avansa, bet arī starpposma maksājumus, kas ES fondu projektiem tiek lūgti vien pēc darbu daļas veikšanas. Līdz š.g. 1. septembrim Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 115 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu vairāk nekā 902 miljonu eiro apmērā. Kopumā Latvijā šajā plānošanas periodā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 905 miljonu eiro apmērā.
Foto:Europeancentralbank/https://www.flickr.com/photos/europeancentralbank//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālāk