• Tweet

Jautājums par budžeta līdzekļu piešķiršanu informatīvajai kampaņai, kas Latvijas iedzīvotājus aicinātu piedalīties 18. februārī gaidāmajā divvalodības referendumā, ir noņemts no valdības dienaskārtības.

Nākamnedēļ visas Saeimā pārstāvētās partijas varētu nākt klajā ar kopīgu attiecīga satura aicinājumu sabiedrībai.

Koalīcijas spēku pārstāve Laila Timrota sarunā Neatkarīgajai apliecināja, ka vakar par šādu kopīgu stratēģiju vienojies valdību veidojošais vairākums.

Pagājušās nedēļas nogalē Satversmes tiesa (ST) izlēma neiesaldēt referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Lai gan koalīcijas spēki neslēpj savu vilšanos par šādu lēmumu, tie tomēr respektē justīcijas viedokli, paralēli aicinot visus Latvijas iedzīvotājus aktīvi piedalīties tautas nobalsošanā.

Kamēr oficiālās varas pārstāvji cenšas šajā jūtīgajā jautājumā ieturēt maksimāli neitrālu pozīciju, tikmēr daudz emocionālāk notiekošo uztver sabiedrības pārstāvji. Agresīvu toni neslēpj organizācija Latvijas Republikas Tautas tribunāls (LRTT), kas savulaik simboliski piesprieda augstāko soda mēru Aigaram Kalvītim, Artim Pabrikam u.c. politiķiem. Pagājušās nedēļas nogalē LRTT nosūtīja emocionālu vēstuli ST, kurā tā tiek dēvēta par «noziedznieku bandu», jo «pieņēmusi Latvijai un latviešu tautai iznīcinošu spriedumu».

Savukārt biedrības Dzimtā valoda līderis Vladimirs Lindermans, kurš iniciēja parakstu vākšanu par referenduma nepieciešamību divvalodības jautājumā, sācis izplatīt skrejlapas ar latviešiem paustu aicinājumu nepiedalīties krusta karā pret krievu valodu. Pretēji kaujinieciskajam tonim, kādā pirms parakstu vākšanas kampaņas V. Lindermans aicināja krievvalodīgos nepadoties, šobrīd politiķis apelē pie latviešu tolerances. «Valdošie politiķi aicina uz krusta karu pret krievu valodu. Ar putām uz lūpām viņi cenšas pārliecināt latviešus, ka tā esot svēta cīņa par Latviju. Viņi melo,» raksta biedrības Dzimtā valoda līderis. «Mēs kopā dzīvojam un dzīvosim šajā zemē. Kopā mēs varam izveidot lielisku valsti. Latvijas krievi ir gatavi strādāt Latvijas labā, bet tikai ar vienādām tiesībām, nevis kā otrās šķiras cilvēki,» norāda V. Lindermans.

Savu viedokli nekavējas paust arī radikālie nacionālisti, kas vairākos Rīgas mikrorajonos esot sākuši izplatīt aicinājumus latviešiem, dot pretsparu krievu valodas aktīvistiem.

Apzinoties latviskā elektorāta kūtrumu un sekas, ko šāda pasivitāte var radīt, aicinājumu doties pie vēlēšanu urnām jau paudusi bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī eksprezidents, Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers. Arī Nacionālā apvienība, kas iniciēja politiķu vēršanos pie ST, mudinājusi vēlētājus balsot pret piedāvātajām Satversmes izmaiņām. Savukārt Vienotība savu aicinājumu piedalīties referendumā un balsot pret otru valsts valodu adresējusi ne tikai latviešiem, bet arī mazākumtautību pārstāvjiem, kas jūtas piederīgi šai valstij. Tikmēr pašreizējā valsts augstākā amatpersona Andris Bērziņš nav mainījis nostāju un joprojām negrasoties piedalīties balsošanā.

Avots: nra.lv