Uzņēmēji sūdzas par elektroenerģijas izmaksu kāpumu

Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri un citi Jelgavas uzņēmēji trešdien tikās ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, iezīmējās vairākas problēmas, kurām būtu nepieciešams operatīvs risinājums. Ministrs atklāja, ka vairāki minētie jautājumi jau ir iekļauti valdības dienaskārtībā, taču to risinājumus šajā gadā sagaidīt visdrīzākais neizdosies.
Tikšanās notika SIA «Dinex» ražotnē, ar kuru iepazinās arī ekonomikas ministrs, uzņēmēji pauda neapmierinātību par vairākām sasāpējušām problēmām, vienlaikus izsakot cerību, ka ministrijas ieklausīsies uzņēmēju teiktajā un ieteikumus ņems arī vērā.
Viena no būtiskām problēmām, ar kuru saskārušies uzņēmēji, ir elektroenerģijas izmaksu kāpums no 1.augusta. «Tas, ka iedzīvotājiem maksa palielinās, jo jāmaksā arī par pieslēguma jaudu, ir saprotams, jo viņi iepriekš par to nemaksāja, taču uzņēmēji to darīja. Neskatoties uz to, mūsu uzņēmumam maksa par elektroenerģiju būtiski palielinājās,» situāciju skaidro SIA «Signum» īpašnieks Vitālijs Upenieks, kurš atklāj, ka nākamgad uzņēmumam šis izmaksu kāpums papildus izmaksās kā minimums 5000 eiro. Vēl sarežģītāk šajā situācijā ir tiem uzņēmējiem, kuriem nepieciešamās elektrības jaudas ir nepieciešamas tikai sezonāli, bet jāmaksā par tām – cauru gadu. Ministra ierosinājumu, uz laiku samazināt maksimālo jaudu, to atslēdzot, uzņēmēji nesaskata kā risinājumu šai problēmai, jo būs lieli izdevumi, lai atkal atjaunotu atslēgtās jaudas.
«Summējot elektrības cenu kāpumu, joprojām nepārdomāto iepirkumu sistēmu, kur galvenais ir cena, nevis kvalitāte, un vēl vairākas citas lietas, Latvijas uzņēmējam konkurēt ir arvien grūtāk,» piebilst V.Upenieks. Tāpat viņš piesauc arī nesamērīgi lielo obligāto iepirkuma komponentes (OIK) maksu, kas jāsedz pat par to elektrības daudzumu, kuru ražotājs nodod kopējā tīklā.
«Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jautājuma, kurš saistīts ar OIK, un paredzams, ka tuvāko divu gadu laikā šo jomu izdosies sakārtot. Ja viss izdosies, ar 2019.gadu OIK vajadzētu samazināties,» solīja A.Ašeradens.
Ne mazāk būtisks klātesošajiem bija arī jautājums par mazā biznesa likumisko regulējumu, jo jau drīzumā šajā jomā ir paredzētas izmaiņas. «Nākamajā gadā šajā jomā būs daudz izmaiņu. Jau ar 1.janvāri mikrouzņēmumiem būs jāmaksā minimālās sociālās iemaksas par katru darbinieku. Būtībā ir jālemj, ko darīt ar mikrouzņēmumiem, jo tie visdrīzākais pastāvēs tikai līdz 2019.gadam,» skaidroja ministrs, atklājot, ka tiek domāts par mazo uzņēmumu definēšanu, piemēram, nosakot, ka apgrozījums mēnesī tiem būs līdz 1000 eiro un tie drīkstēs maksāt fiksēto nodokli 150 eiro apmērā. Savukārt no nodokļa vispār varētu tikt atbrīvoti tie mazie uzņēmumi, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 3000 eiro.
Uzņēmēji sēdes laikā aktualizēja vēl vairākus jautājumus, tostarp par slimības lapu nepamatotu izsniegšanu, ar kuru saskārušies daudzi no klātesošajiem. A.Ašeradens šajā gadījumā ieteica uzņēmējiem sagatavot priekšlikumus un ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras starpniecību iesniegt tos valdībai. Viens no priekšlikumiem, ko uzņēmēji varētu iesniegt, attiecas arī uz dienu skaitu, kuras darbinieka slimības laikā jāapmaksā darba devējam – tās vajadzētu samazināt. Igaunijā, piemēram, darba devējs apmaksā 4 dienas, bet Latvijā 10 dienas.
Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk