• Tweet

Šodien, 21. septembrī, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ceļu policisti kampaņas “EDWARD” laikā rīkos reidus, lai pastiprināti uzraudzītu ceļu satiksmi. Kampaņas galvenais mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, proti, mazināt smagi ievainoto un bojā gājušo ceļu satiksmes dalībnieku skaitu uz Eiropas ceļiem. Reidi notiks 24 stundu garumā visās ES dalībvalstīs.

Šā gada 21.septembrī pirmo reizi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (TISPOL) sadarbībā ar Eiropas Komisiju organizētā projekta “EDWARD” (European Day Without a Road Death) atklāšana – diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušajiem un smagi ievainotajiem cilvēkiem. Lai realizētu šo ambiciozo projekta mērķi, visas Eiropas Savienības dalībvalstis kopīgiem spēkiem strādās, lai padarītu šo par drošāko dienu ceļu satiksmē.

Piedaloties ceļu satiksmē, tās dalībnieki nereti neievēro ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot gan sevi, gan citus. Katru dienu uz Eiropas ceļiem iet bojā apmēram 70 cilvēki. Bet mūsu pašu spēkos ir šo situāciju labot – “EDWARD” projekts var būt būtisks pagrieziena punkts drūmās bojāgājušo un smagi ievainoto ceļu satiksmes dalībnieku statistikas mazināšanā.

Tieši tādēļ šodien, 21.septembrī, uz Eiropas ceļiem 24 stundu garumā ceļu policija veiks pastiprinātu ceļu satiksmes uzraudzību, nodrošinot pēc iespējas lielāku policijas klātbūtni ceļu satiksmē. Reidu laikā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, bērnu sēdeklīšu un drošības jostu lietojumam, kā arī likumsargi veiks pastiprinātu ātruma kontroli. Tāpat īpaša uzmanība tik pievērsta vadītāju, kuri pie transportlīdzekļa stūres sēdušies reibuma stāvoklī, atklāšanai.

Lai apzinātu, kādā veidā būtu iespējams novērst negadījumus ar smagām sekām, Valsts policija veikusi visaptverošu pētījumu par ceļus satiksmes negadījuma riska faktoriem. Īpaša uzmanība tika pievērsta negadījumu ar smagām sekām analīzei, proti, negadījumiem, kuros iesaistītā persona gājusi bojā vai guvusi smagus miesas bojājumus. Pētījuma ietvaros skatītas sakarības no vairāk nekā 2800 ceļu satiksmes negadījumiem viena gada griezumā, periodā no 2013.gada vasaras līdz 2014.gada vasarai. Pētījumā izmantoti Valsts policijas dati, kā arī aptaujāti tie autovadītāji, kuri konkrētajā izpētes laika posmā bijuši iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos ar smagām sekām.

Autovadītāji savas transportlīdzekļa vadīšanas prasmes vislabāk novērtē brīžos, kad metereoloģiskie un ceļa apstākļi ir labi, taču, analizējot negadījumus, pierādās, ka tieši labos laika apstākļos visvairāk notiek negadījumi ar smagām sekām. Īpaši izceļas vasaras mēneši – jūnijs un jūlijs, kad negadījumu ar smagām sekām skaits būtiski pieaug. Tāpat šo negadījumu skaita pieaugums novērots arī rudens mēnešos – oktobrī un novembrī, kad 30% gadījumu visvairāk cieš gājēji.

Būtiski ir vērst uzmanību uz sabiedrībā valdošo uzskatu, ka visbiežāk gājēji cieš negadījumos ar smagām sekām ārpus apdzīvotām vietām. Taču jāpiebilst – šādi negadījumi ar smagām sekām 60% gadījumu ir notikuši tieši apdzīvotās vietās.

Tāpat svarīgi ir vērst uzmanību uz to, ka lielākā daļa šo negadījumu ir notikuši diennakts tumšajā laikā. Iestājoties gada tumšajiem mēnešiem, jo īpaši izteikti oktobrī un novembrī, liela uzmanība jāpievērš gājējiem, ņemot vērā, ka tieši viņi veido 42% no visiem bojāgājušajiem.

Savukārt negadījumi, kuros cieš velosipēdisti, veido tikai 5% no visiem negadījumiem ar smagām sekām. Tāpat būtiski ir uzsvērt, ka arī pārvietojoties ar velosipēdu, īpaši ārpus apdzīvotas vietas, ir svarīgi ievērot braukšanas drošības prasības, jo 62% no visiem negadījumiem ar smagām sekām, kuros iesaistīti velosipēdisti, ir notikuši ārpus apdzīvotas vietas. Tādēļ, tuvojoties rudenim, Valsts policija vērš uzmanību uz to, ka arī apdzīvotās vietās ļoti būtiski ir domāt par savu redzamību, jo īpaši gada tumšajos mēnešos.

Analizējot notikušo negadījumu ar smagām sekām apstākļus, īpaši iezīmējas divas tendences – ātruma pārsniegšana un laikapstākļiem nepiemērota ātruma izvēle. Salīdzinot negadījumus ar vieglām sekām un negadījumus ar smagām sekām, var izdalīt faktorus, kuri acīmredzami ir saistīti ar satiksmes negadījuma seku smaguma pakāpi, kā arī faktorus, kuri seku smagumu praktiski neietekmē. Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu gan ar smagām, gan vieglām sekām notiek labos laika apstākļos, dienas laikā un uz sausas brauktuves, tādējādi šie faktori nevar kalpot par argumentu smago satiksmes negadījumu izskaidrošanai.

Tāpat jāizceļ, ka 9% ceļu satiksmes negadījumu ar vieglām sekām vadītāji bijuši reibumā, savukārt ceļu satiksmes negadījumos ar smagām sekām 20% vadītāji bija sēdušies pie stūres reibumā. Tādēļ ļoti būtiski ir kontrolēt autovadītāju braukšanu reibumā, jo 11% no visām sadursmēm ar smagām sekām ir izraisītas autovadītājam pie stūres sēžoties alkohola reibumā. Turklāt, kā pētījuma dati liecina, vairāk kā puse, jeb 54% šo autovadītāju jau iepriekš bijuši sodīti par šāda veida pārkāpumu.

Sākoties jaunajam mācību gadam, septembra sākumā Valsts policija veica reidus, kuros pēc apkopotajiem rezultātiem var secināt, ka vecāki, kuri, pārvadājot bērnus automašīnās, vēl aizvien nedomā par viņu drošību. Par to liecina tas, ka no 1622 sastādītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem, 42 gadījumos bērnu pārvadāšanai nav izmantoti drošības līdzekļi – sēdeklīši vai paliktņi, savukārt 68 gadījumos bērni pārvadāti tos nepiesprādzējot ar drošības jostu.

Attiecībā uz drošības jostu lietojumu, CSDD pētījuma dati liecina, ka, atrodoties automašīnas priekšējā sēdeklī drošības jostas izmanto lielākā daļa jeb 81% autovadītāju un pasažieru, tomēr, sēžot aizmugurē sprādzējas vien katrs trešais.

Līdz ar šo projekta dienu aizsāksies ceļš uz lieliem mērķiem un pārmaiņām, tiecoties piepildīt vīziju par satiksmes norisi bez neviena bojāgājušā vai smagi cietušā, kā arī uzlabot ceļu satiksmes drošību. Tāpēc Valsts policija aicina ikvienu piedalīties šīs dienas un mērķa realizēšanā, apzinoties, ka ikviena pozitīva darbība ir solis tuvāk pārmaiņām.

Foto: Valsts policijas