Latvijas attīstības projekti ir atkarīgi no ES fondiem; mēģinās tos iegūt arī pēc 2020.gada

Pašlaik Latvijas attīstības projekti ir pilnībā atkarīgi no Eiropas Savienības (ES) fondiem, kuri pēc 2020.gada vairs nebūs pieejami, tāpēc jau tagad sākts darbs pie Eiropas Komisijas (EK) pārliecināšanas, lai arī pēc 2020.gada beigām būtu pieejami ES fondi, Latvijas Radio atklāja finanšu ministre Dana Reizniece- Ozola (ZZS).
Finanšu ministre atklāja, ka tuvojoties 2020.gadam, kad beigsies ES fondu nauda, jau laicīgi tiek domāts par ekonomikas attīstību pēc tam. Tāpēc sākts darbs pie EK pārliecināšanas.
Pēc ministres vārdiem, Latvijai būs jāpierāda, ka tā spēj gudri un lietderīgi ieguldīt šos fondu līdzekļus.
Ministre pauda, ka līdz gada beigām varētu būt apstiprināti visi dokumenti, kas nepieciešami fondu apguvei šajā plānošanas periodā, bet darāmā vēl ir daudz, jo līdz šim ekonomikā ieplūda tikai aptuveni 170 miljoni eiro.
“Mēs zinām, cik atkarīgi esam no ES fondiem, visi attīstības projekti – ceļi, ostas, un citi – tiek finansēti no Eiropas fondiem, nevis no nacionālā budžeta, tāpēc ir kritiski svarīgi, lai nauda pēc iespējas ātrāk nonāktu tautsaimniecībā,” uzsvēra Reizniece–Ozola.
Saskaņā ar aktuālajiem Eiropas Komisijas (EK) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda datiem Latvija Eiropas Savienībā (ES) starp visām 28 dalībvalstīm ieņem 6. vietu pēc Latvijai veiktajiem kopējiem maksājumiem. Savukārt pēc EK iesniegto maksājumu pieprasījumu apjoma Latvija ieņem 4. vietu ES.
Latvija līdz 2016. gada 5. augustam ir saņēmusi 6,5% no 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pieejamā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) finansējuma, līdz ar to atgriežoties sekmīgāko valstu vidū ES fondu finansējuma ieviešanā. Tāpat Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas saņēmusi ne tikai avansa, bet arī starpposma maksājumus, kas ES fondu projektiem tiek lūgti vien pēc darbu daļas veikšanas. Līdz š.g. 1. septembrim Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 115 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu vairāk nekā 902 miljonu eiro apmērā. Kopumā Latvijā šajā plānošanas periodā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 905 miljonu eiro apmērā.
Foto: Finanšu minstrija
Vēl par tēmu:
Pirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālāk