• Tweet

Latvijas Banka trešo reizi samazinājusi šā gada Latvijas šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi. Centrālā banka lēš, ka Latvijas IKP šogad pieaugs vien par 1,4%.

IKP izaugsmes prognoze samazināta saistībā ar vājajiem tautsaimniecības izaugsmes rādītājiem šā gada pirmajā pusē. Tādējādi šī ir jau trešā reize šogad, kad centrālā banka uz leju koriģē savu IKP izaugsmes prognozi.

Latvijas Banka pirmo reizi savu IKP pieauguma prognozi samazināja šā gada martā – no iepriekš lēstajiem 2,7% līdz 2,3%. Šīs vasaras sākumā centrālā banka atkal koriģēja savu prognozi, lēšot, ka Latvijas IKP šogad pieaugs nevis 2,3%, bet 2% apmērā. Tagad tiek lēsts, ka Latvijas tautsaimniecība šogad pieaugs vēl lēnāk – par 1,4%.

“Uz šo brīdi pieejamie makroekonomiskie rādītāji diemžēl ir apstiprinājuši iepriekš paustās bažas –Latvijas tautsaimniecība atdziest. 2016. gads, visticamāk, būs gads ar zemāko izaugsmi kopš krīzes,” norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Savukārt 2017. gadā ekonomika varētu augt par 3%, ko noteiks Eiropas Savienības fondu finansēto investīciju projektu – gan būvniecības, gan citu – aktivitātes kāpums, norāda Latvijas Bankā.

Izaugsmes tempa kritumu nosaka vairāki apstākļi – gan joprojām sarežģītā situācija ārējos tirgos, eksportā, gan arī pārrāvums investīciju projektu realizācijā, kas saistīti ar Eiropas fondu finansējumu, un no tā attiecīgi izrietošais būvniecības apjomu kritums. Arī aktivitāte mazumtirdzniecībā pēdējā laikā atpaliek no mājsaimniecību atalgojuma kāpuma, kas norāda uz mājsaimniecību tieksmi turēt līdzekļus piesardzības uzkrājumiem vai lielākiem pirkumiem nākotnē.

“Tuvojas beigām tas laiks, kad straujāku attīstības tempu ļāva uzturēt darbaspēka izmaksu līmeņa atšķirības starp Latviju un attīstītākām valstīm. Tālākai ekonomikas izaugsmei būs nepieciešami produktivitātes uzlabojumi. Tātad, no vienas puses, – augstākas kvalitātes investīcijas kapitālā (modernākas iekārtas utt.). No otras puses, īpaši ņemot vērā demogrāfisko situāciju, liela nozīme vidējā un ilgtermiņā būs tam, kā Latvija rīkosies ar tās rīcībā esošo vērtīgāko resursu – proti, cilvēkkapitālu. Tieši šī iemesla dēļ Latvijas Banka pēdējā laikā ir aktīvi iesaistījusies diskusijās, kas skar veselības aprūpes un izglītības jomas,” norāda Rimševičs.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP gada izaugsmes temps šā gada otrajā ceturksnī bija tāds pats kā pirmajā ceturksnī – 2,1% sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem.