• Tweet

Biežo lietavu dēļ daudzi zemnieki nav sagādājuši sienu lopiem. Lauksaimnieki vēl ļoti cer uz saulainām dienām, lai varētu tikt vismaz pie pakaišiem, jo labu un uzturvielām bagātu sienu diez vai vairs varēs iegūt, ceturtdien vēstīja LTV raidījums “Panorāma”.

Savām 200 aitām saimniecības “Baloži” īpašnieks Atis Vērmanis parasti sagatavo 120 ruļļus skābsiena un 40 tonnas siena. Taču šovasar tehnika stāv dīkā, jo nevar iebraukt pļavās. Vasaras sākums bijis cerīgs, bet pēc tam bija ļoti sauss, un zāle neauga. Bet, kad tā sasniedza masu, pļaut vairs nevarēja, jo sāka līt.

“Faktiski no Jāņiem līdz pat šim brīdim labu, kvalitatīvu sienu nav izdevies savākt. Savākti aptuveni 20 siena ruļļi, laba siena, pārējais ir tikai pakaiši,” stāsta Vērmanis.

Lai gan spīd saule, bet aizvien pļaut nevar. “Viss slapjš pusdienas laikā. Laiks, kad vēl var žūt, ir ļoti īsas stundas. Rudens ir rudens, nav īsti piemērots siena vākšanai. Zeme ir ļoti mitra, un nekas nežūst. Nav iespējams izžāvēt. Līdz siena kvalitātei to nevar dabūt. Ar lielu mitrumu siens pelē, satīts ruļļos,” stāsta saimnieks.

Atis rāda – dabīgās pļavas pāraugušas un jau sen bija jānovāc. Nesen nopļāvis vienu pļavu. Taču siena ķīpotājs atteicās braukt uz lauka, jo traktors grima. Arī āboliņa lauks strauji zaudē vērtīgās vielas.

“Mēs bišķi taupām tos zālājus, jo ir ļoti slapjš, un braucot paliek rises. Tas lauks tiek drusku samuļļāts. Šobrīd gaidām, lai drusku nožūst.”

Ar sapelējušu sienu aitas nedrīkst barot. Līdz šim ievāktais noderēs vienīgi pakaišiem.
“Ceram uz salmiem. Kaut gan graudu audzētāji nesola arī salmus. Centāmies vākt labi skābsienu. Centāmies maksimāli labi apžāvēt, mēģināsim iziet vairāk uz skābsienu. Sienu un salmus – vēl ceram uz labu laiku, varbūt savāksim tik daudz, lai sausumu noturētu kūtīs,” stāsta Vērmanis.

Pēc Latvijas Aitu audzētāju asociācijas ziņām, sienu pietiekamā daudzumā nav savākuši daudzi zemnieki, galvenokārt Vidzemē un Latgalē.

“Šogad arī nebūs, kur nopirkt. Cik esmu pats interesējies, ir maz, kam ir kaut kas no pagājušā gada siena palicis pāri. Tām saimniecībām, kas bija savākušas vairāk pērn, tiem ir labāka situācija,” skaidro saimnieks.

Kā atklāj Lauku konsultāciju centrā, sienu līdz šim sagatavojuši apmēram 60% piensaimnieku. Sliktāk ir aitu audzētājiem un tiem gaļas liellopu audzētājiem, kuri orientējas uz dabīgo pļavu pļaušanu.

“Es saimniekoju jau 10 gadus, šāda situācija nav bijusi. Ir gadi, kad tie laika apstākļi ir labāki, vienkārši ir jāmēģina savākt iespējami vairāk. Jātaisa kaut kādi uzkrājumi arī sienam.”

Kompensācijas vai atbalsta pasākumi šādos gadījumos zemniekiem nav paredzēti. Bet, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, pēc daudzu lauksaimnieku ierosinājuma Zemkopības ministrija par mēnesi – līdz 15.septembrim – pagarinājusi termiņu, līdz kuram obligāti jānopļauj un jānovāc zālāji, lai varētu saņemt Eiropas Savienības platību maksājumus.

Foto:glucosala/https://pixabay.com/en/users/glucosala-1418986//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/