• Tweet

Diskusijas par nākamā gada budžetu šķeļ sabiedrību , tā intervijā laikrakstam “Neatkarīgās Rīta Avīze” sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs prognoze, ka domstarpības budžeta apspriešanas gaitā ir neizslēdzamas, norādot, ka katrai koalīcijas partijai droši vien būs sava pozīcija, piebilstot, ka ” varbūt šī ir situācija, kad stingra roka un izlēmīgs risinājums jāpiedāvā tieši Ministru prezidentam. Lai to darītu, jābūt kvalitatīvai analīzei, skaidriem secinājumiem, ar kuriem var komunicēt ne tikai valdībā, bet arī plašākā sabiedrībā. Sliktākais, ja šādās diskusijās tiek šķelta sabiedrība”.

Runājot par nākamā gada budžetu, Vucāns norādīja, ka, lai novērstu praksi, ko žargonā sauc par “gāzi grīdā”, proti, tad, kad nauda ir, tad tikai silda ekonomiku un neskatās, kā tas atspoguļosies uz tautsaimniecību ilgtermiņā, pirmo reizi šajā budžetā būs iestrādāta fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apjomā no IKP. Ar šo fiskālā nodrošinājuma rezervi tiks uzkrāti līdzekļi, kurus varēs izmantot tad, kad tiešām rodas krīzes situācijas vai kaut kas tuvs krīzei.

Vienlaikus deputāts nevarēja droši apgalvot, ka uzkrāt būs iespējams, norādot vien, ka var mēģināt to darīt. “Vai tas mums galarezultātā īsti izdosies, to redzēsim nākamā gada vidū, kad redzēsim, kā pildās budžeta ieņēmumi un cik lielā mērā spējam īstenot tās politiskās nostādnes, kuras esam uzņēmušies. Salīdzinot ar visu budžetu, tā nebūs liela summa, bet tajā situācijā, kādā esam, katri tūkstošu desmiti vai simti ir svarīgi,” sacīja Vucāns.

“Otra lieta ir izglītības sistēmas un veselības aprūpes reforma, kurām ir vajadzīga nauda. No vienas puses, mēs atbalstām domu – vai ir pareizi gāzt iekšā naudu nesakārtotā sistēmā, bet realitāte ir tāda, ka jāmēģina vienlaikus sistēmu kārtot, jo bez papildu finansējuma arī tā kārtošana īsti nesanāk. Daudz runāts par izglītības sistēmas reformu, saistībā ar pedagogu algu reformu, bet tur “aiz kadra” palicis, ka finansēšanas izmaiņas vajadzīgas arī augstskolām un zinātnei. Izglītības ministra skatījums šajos jautājumos izskatās cerīgi, bet problēmas redzu tieši organizatoriskajā pusē, jo jautājuma būtība būs par valsts un pašvaldību finansējuma pārdali izglītības finansēšanā. Daudz vieglāk ir panākt kādu kārtību, ja finansētājs ir viens. Šobrīd izglītības finansēšana, ņemot vērā pašvaldību funkcijas, ir ļoti sadalīta,” pauda Vucāns.

Savukārt runājot par medicīnas nozari, Vucāns atklāja, ka Latvija prasīja Eiropas Komisijai dot atlaidi attiecībā pret Māstrihtas kritērijiem, lai, mazliet atkāpjoties no tajos iekļautajām normām, varētu iegūt papildu līdzekļus nepieciešamajām veselības aprūpes reformām. EK esot piekritusi lūgumam, un tas nozīmē, ka nākamā gada budžetā šim nolūkam ir atļauts piešķirt papildu naudu tam, kas bija bāzē līdz šim, 0,1% apmērā no IKP, 2018. gada budžetā 0,4% no IKP un 2019. gada budžetā 0,5% no IKP. “Šīs summas ir pietiekami lielas, bet nav noslēpums, ka mediķu arodbiedrības, arī slimnīcu asociācijas u.c. prasa vēl lielāku summu,” norādīja Vucāns.

“Domāju, ka saruna būs, lai šī papildu nauda tiktu izmantota uzskatāma rezultāta sasniegšanai. Teiksim, lai tiktu mazinātas rindas gan ambulatorajā, gan stacionārajā sektora (…) Doma ir tāda, lai no papildu finansējuma labumu gūtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Ja veselības ministre varētu piedāvāt – ieliekam miljonu tajā jomā, un atdeve ir tāda un tāda, tad mēs tīri politiski varētu teikt – jā, mēs zinām, kur tā nauda paliek,” sacīja Vucāns.

Savukārt runājot par pensionāriem, Vucāns atklāj, ka izmaiņas pagaidām nav paredzētas: “Vismaz šajā budžeta gatavošanas posmā, cik es esmu redzējis, nekas vairāk nav paredzēts. Tur būtu jājautā vairāk labklājības ministram, jo tas būs atkarīgs no viņa pieprasījuma,” atklāja deputāts.

“Ja runājam par to, kā budžets pildās, tad jāsaka, ka šajā gadā un arī turpmākajiem gadiem IKP pieauguma prognoze ir samazināta. Šajā gadā faktiskajās cenās par 1,5% punktiem. Tas nozīmē, ka tautsaimniecība neattīstās tik strauji, kā bija iecerēts. No vienas puses, tas nav labi, jo bijām cerējuši, ka būs lielāka ekonomiskā aktivitāte un ienāks lielāka nodokļu masa, no otras puses, tam paradoksālā kārtā ir arī pozitīvais efekts, jo esam apņēmušies tērēt noteiktu procentu no IKP aizsardzības vajadzībām (…) Paredzētais IKP pieaugums 2017. gadā faktiskajās cenās ir 4,8%. Tie ir pietiekami lieli skaitļi, kuri, jācer, piepildīsies un tautsaimniecība kaut kādā brīdī aizies straujāk uz priekšu… Tam gan vajadzīgas ir investīcijas, lai tas notiktu… Izskatās, ka mēs mazliet sevi mānām. Ja tā, pavisam godīgi,” pauda deputāts.

Jau vēstīts, ka augusta sākumā aizsākušās diskusijas par nākamo gadu budžetu.

Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/