• Tweet

Šodien digitālais laikmets un informācijas komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare cilvēkiem sniedz plašas un finansiāli ienesīgas iespējas darba tirgū. Neskatoties uz to, ka pasaulē strauji pieaug IKT industrijas loma valstu tautsaimniecībās, Latvijā joprojām ir novērojams dramatisks jauno speciālistu trūkums, kas kavē ne tikai Latvijas konkurētspēju digitālajā tirgū, bet arī ierobežo iedzīvotāju ekonomisko izaugsmi. Tomēr, tā vietā, lai runātu par šo problēmu, mēs šobrīd spriežam par to, ka bērniem mācības skolās vajadzētu uzsākt no sešu gadu vecuma, par problēmām IKT nozarē saistībā ar izglītības politiku, viedokli pauž Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

“Nav noslēpums, ka mūsdienās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un gandrīz katru dienu pasaulē tiek radīta kāda inovatīva tehnoloģija, kas būtiski ietekmē mūsu ikdienu, brīvā laika pavadīšanu un darbu. Laikā, kad pasaulē notiek sīva konkurence un sacensība inženiertehniskajos un IKT sasniegumos, Latvijā šī industrija attīstās bez kopējā valsts atbalsta, ar vairāk nekā 15 tūkstošu lielu darbaspēka deficītu,” uzsver Tavars.

Viņš norāda, ka pie mums ir novērojama juristu un sociālo zinātņu jomas speciālistu pārprodukcija, ko radījusi neefektīva un reālajai tirgus situācijai neatbilstoša izglītības sistēma. “Mēs joprojām mācam jauniešus studiju programmās, pēc kuru speciālistiem darba tirgū nav pieprasījuma, jo tas vienkārši ar tiem ir pārpildīts. Vienlaikus nozarē, kuras vidējā darba alga gandrīz divas reizes pārsniedz valsts vidējo atalgojumu, jauni speciālisti tiek radīti ļoti maz,” norāda LZP priekšsēdētājs.

“IKT ir ne tikai Latvijas iespēja radīt inovācijas, attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī eksportēt, bet tās ir 15 000 darbavietas augstskolu absolventiem, tāpēc uzskatu, ka tieši digitālajai un tehnoloģiju jomām ir jākļūst par prioritātēm izglītības sistēmas programmu veidošanā,” norāda Tavars.

“Ir ļoti daudz instrumentu, kā mēs varam panākt labvēlīgu rezultātu šīs problēmas risināšanā un viens no tiem ir jaunās paaudzes iepazīstināšana ar darba iespējām šajā nozarē jau pamatskolas vecumā. Dzirdot abreviatūru IT, cilvēki nereti to asociē tikai ar programmēšanu un garām naktīm darbā ar dažādiem kodiem un sistēmām, taču šī profesija ir daudz kas vairāk. Tajā strādā gan biznesa sistēmu analītiķi, gan programmu izstrādātāji, gan tehnoloģiju inženieri, kā arī daudzas citas profesijas ar augstu pievienoto vērtību,” uzsver deputāts.

Viņš pauž uzskatu, ka vidusskolās jauniešus ir jāmotivē mācīties eksaktās izglītības programmas, kuras sākotnēji var šķist nedaudz sarežģītākas nekā humanitārās, bet kuras paver daudz plašākas karjeras iespējas tieši IT nozarē. Vienlaikus viņš norāda, ka mē, protams, nevaram piespiest pusaudžus mācīties to, ko viņi nevēlas, taču Latvijas nacionālajās interesēs ir stimulēt viņu izvēli par labu šīm mācību programmām, piemēram, ar dažādām interešu grupām, robotikas pulciņiem, vieslekcijām un ēnu dienām uzņēmumos. Svarīgi ir radīt interesi un iepazīstināt ar iespējām. Uzņēmumiem ir jādodas pie saviem potenciālajiem nākotnes darbiniekiem, vienlaikus valstij jāspēj izstrādāt tādu izglītības sistēmu, kas jauniešus ne tikai uzrunā, bet arī notur un sagatavo šīs nozares izaicinājumiem.

Universitātēm savas programmas ir jāplāno ilgtermiņā, atbilstoši prognozējamajai tirgus situācijai pēc desmit gadiem, nevis pēc gada, uzsver Tavars, norādot, ka tirgus attīstības tendences norāda uz to, ka tehnoloģiju profesijas, pateicoties digitālā laikmeta pieprasījumam, būs aktuālas arī turpmāk un iegūt kvalitatīvu, labi apmaksātu darbavietu pēc augstskolas absolvēšanas, tuvākajos gados nesagādās lielas grūtības:’Tas ir Latvijas nacionālajās interesēs, lai Latvijā būtu pēc iespējas vairāk labi apmaksātu darba vietu, jo īpaši nozarēs, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir nulle. Tad arī daudz vieglāk būs runāt par reformām veselības, iekšlietu un citās nozarēs,” pauž LZP pārstāvis.

Foto:spapax/https://www.flickr.com/photos/spapax//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/