• Tweet

Uzņēmēju kritizēto solidaritātes nodokli nākamgad neplāno atcelt, taču to varētu reformēt, piemēram, sasaistot ar sociālo sistēmu, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Tā dēvētais solidaritātes nodoklis izpelnījies milzu kritiku un pretējo amatpersonu apgalvojumam par nevienlīdzības mazināšanu un solidaritātes stiprināšanu, pēc ekspertu un uzņēmēju domām 2016. gada budžeta veidošanā primārā ir bijusi budžeta lāpīšana.

Vienlaikus gan šī nodokļa atcelšanu neatbalsta finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola, uzverot, ka šis nodoklis būtu jāpārskata, bet ne jāatceļ. Viens no iespējamajiem risinājumiem – šo nodokli padarīt par sociālo nodokli, lai tā maksātāji varētu saņemt arī kādu labumu.

Viņa atklāj, ka to varētu atstāt kā sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas bez griestu ierobežojumiem, taču tās varētu sasaistīt ar sociālo sistēmu.

“Tiek piedāvāti septiņi varianti, kā reformēt šo nodokli, taču ne atcelt,” uzsvēra ministre.

Kā ziņots, šā gada 1.janvārī stājās spēkā Saeimas pērn atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums, kura mērķis ir mazināt darbaspēka nodokļu regresivitāti. Sākot ar 2016. gadu, solidaritātes nodoklis ir jāmaksā tikai par tiem nodarbinātajiem, kuru atalgojums pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) “griestus”.

Ar solidaritātes nodokļa ieviešanu šā gada budžetā papildu bija plānots iekasēt 43,9 miljonus eiro. Šo nodokli bija paredzēts iekasēt no ap 4700 cilvēkiem, kas saņem salīdzinoši lielas algas.

Vēstīts arī, ka pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aicinājuma vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši iesniegt prasību, lai atgūtu līdzekļus un panāktu šī jaunieviestā nodokļa atcelšanu.

Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/