Ministrs: ostās jāsamazina politisko partiju ietekme
Politisko partiju virzītos cilvēkus ostu valdēs varētu aizstāt atbildīgo ministriju ierēdņi, pieļauj satiksmes ministrs Aivis Ronis. Pretēji Zatlera Reformu partijas (ZRP) valdes loceklei Sandrai Sondorei-Kukulei viņš arī uzskata, ka pašvaldību lomu ostu pārvaldē nav nepieciešams samazināt, jo tieši pašvaldības vislabāk orientējas vietējo iedzīvotāju vajadzībās.
Sarunā ar Neatkarīgo A. Ronis atzīst, ka tā nav prioritāte, taču viena no iespējamajām izmaiņām skartu koalīcijā esošo politisko partiju virzītos kandidātus uz ostu valdēm – tos varētu aizstāt attiecīgo ministriju ierēdņi.
«Pēc iespējas vajadzētu departizēt ostu valžu darbību. Šādi tiktu panākta lielāka uzticēšanās no privātā sektora puses,» teic ministrs. Viņš uzskata, ka valdība, kas ir politiska struktūra, jau tā koordinē ministriju darbību un tieši tāpēc svarīgāku lomu ostu valdēs varētu uzticēt ministriju ierēdņiem.
«Valsts pārstāvji arī labāk koordinētu ilgtermiņa darbību, ņemot vērā valsts stratēģiju un politiskās intereses,» uzskata ministrs. «Ir jābūt līdzsvaram starp pašvaldībām un valsti. Taču pašvaldībām ir jābūt pārstāvētām blakus valsts pārstāvjiem.» Esošās ostu pārvaldības lietderību apliecinot arī fakts, ka ekonomikas lejupslīdes laikā ostās pārkrauto kravu apjoms audzis.
Tomēr ostu vadības depolitizācija ministram ir tikai otrajā plānā. Pirmie uzmetumi iespējamajām reformām šajā jautājumā plašākai publikai būšot pieejami jau martā. Par galveno uzdevumu izvirzīta ostas un citu iestāžu darbības sinhronizācija.
A. Ronis vēlētos panākt, lai Ostu, tranzīta un loģistikas padome darbotos kā saliedēta institūcija, kas daudzu gadu perspektīvā vērtē, kā darbojas loģistikas kompānijas un ostas, dzelzceļš un privātais sektors.
«Zinu, ka vairākas loģistikas kompānijas ir paudušas vēlmi par ātrāku sadarbību starp ostām, dzelzceļu, stividorkompānijām un valsts iestādēm. Tādēļ vajadzētu panākt, ka tiek izveidots kaut kas līdzīgs vienas pieturas aģentūrai. Neuzskatu, ka būtu nepieciešama jauna institūcija – vajag veidot operatīvās sadarbības un informācijas aprites sistēmu,» norāda A. Ronis.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzsver, ka, veicot jebkādas izmaiņas ostu valdēs, vajadzētu vadīties pēc ostu darbībai izvirzītiem mērķiem un labas pārvaldības principiem. Tādēļ, vērtējot iespējamos kandidātus darbam lielo ostu valdēs, jāņem vērā tādi kritēriji kā kvalifikācija un kompetence: augstākā izglītība un pieredze ar jurisprudenci, ekonomiku, uzņēmējdarbību vai organizāciju vadību saistītās jomās; protams, arī laba reputācija.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
LDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk