Ministrs: ostās jāsamazina politisko partiju ietekme
Politisko partiju virzītos cilvēkus ostu valdēs varētu aizstāt atbildīgo ministriju ierēdņi, pieļauj satiksmes ministrs Aivis Ronis. Pretēji Zatlera Reformu partijas (ZRP) valdes loceklei Sandrai Sondorei-Kukulei viņš arī uzskata, ka pašvaldību lomu ostu pārvaldē nav nepieciešams samazināt, jo tieši pašvaldības vislabāk orientējas vietējo iedzīvotāju vajadzībās.
Sarunā ar Neatkarīgo A. Ronis atzīst, ka tā nav prioritāte, taču viena no iespējamajām izmaiņām skartu koalīcijā esošo politisko partiju virzītos kandidātus uz ostu valdēm – tos varētu aizstāt attiecīgo ministriju ierēdņi.
«Pēc iespējas vajadzētu departizēt ostu valžu darbību. Šādi tiktu panākta lielāka uzticēšanās no privātā sektora puses,» teic ministrs. Viņš uzskata, ka valdība, kas ir politiska struktūra, jau tā koordinē ministriju darbību un tieši tāpēc svarīgāku lomu ostu valdēs varētu uzticēt ministriju ierēdņiem.
«Valsts pārstāvji arī labāk koordinētu ilgtermiņa darbību, ņemot vērā valsts stratēģiju un politiskās intereses,» uzskata ministrs. «Ir jābūt līdzsvaram starp pašvaldībām un valsti. Taču pašvaldībām ir jābūt pārstāvētām blakus valsts pārstāvjiem.» Esošās ostu pārvaldības lietderību apliecinot arī fakts, ka ekonomikas lejupslīdes laikā ostās pārkrauto kravu apjoms audzis.
Tomēr ostu vadības depolitizācija ministram ir tikai otrajā plānā. Pirmie uzmetumi iespējamajām reformām šajā jautājumā plašākai publikai būšot pieejami jau martā. Par galveno uzdevumu izvirzīta ostas un citu iestāžu darbības sinhronizācija.
A. Ronis vēlētos panākt, lai Ostu, tranzīta un loģistikas padome darbotos kā saliedēta institūcija, kas daudzu gadu perspektīvā vērtē, kā darbojas loģistikas kompānijas un ostas, dzelzceļš un privātais sektors.
«Zinu, ka vairākas loģistikas kompānijas ir paudušas vēlmi par ātrāku sadarbību starp ostām, dzelzceļu, stividorkompānijām un valsts iestādēm. Tādēļ vajadzētu panākt, ka tiek izveidots kaut kas līdzīgs vienas pieturas aģentūrai. Neuzskatu, ka būtu nepieciešama jauna institūcija – vajag veidot operatīvās sadarbības un informācijas aprites sistēmu,» norāda A. Ronis.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzsver, ka, veicot jebkādas izmaiņas ostu valdēs, vajadzētu vadīties pēc ostu darbībai izvirzītiem mērķiem un labas pārvaldības principiem. Tādēļ, vērtējot iespējamos kandidātus darbam lielo ostu valdēs, jāņem vērā tādi kritēriji kā kvalifikācija un kompetence: augstākā izglītība un pieredze ar jurisprudenci, ekonomiku, uzņēmējdarbību vai organizāciju vadību saistītās jomās; protams, arī laba reputācija.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālāk