• Tweet

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) atlikusi jautājumu par mediķu protestu akciju rīkošanu, tā vietā vēlreiz aicināt valdību finansēt nozari atbilstoši labai starptautiskai praksei.

Jautājums par protestu akcijas rīkošanu atlikts līdz 20. septembrim. Līdz tam laikam arodbiedrība vēlas redzēt savu prasību izpildi, pretējā gadījumā varētu tikt rīkotas protesta akcijas. Viena no arodbiedrības prasībām ir veselības aprūpes budžeta palielināšana 2017.gadā līdz 3,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2018.gadā – līdz 3,5%, 2019.gadā – 3,75%, bet 2020.gadā – līdz 4% no IKP. Tāpat LVSADA uzstāj uz to, lai papildus finansējums prioritāri tiek novirzīts pacientu iemaksu mazināšanai, rindu samazināšanai un darba samaksas paaugstināšanai nozares darbiniekiem.

Ja vienošanās līdz noteiktajam datumam netiks panākta, arodbiedrība sāks gatavoties protesta akcijām, kas varētu notikt septembra beigās vai oktobra sākumā.

“Jautājums ir par to, vai valdība un Saeima sāks ievērot Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumus par labāku nozares finansēšanu vai arī ne (..) Ja nebūs pārliecinošas pazīmes, ka beidzot labā starptautiskā prakse tiks ievērota, tad protesta akcijas, acīmredzot, būs neizbēgamas,” sacīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.

Savukārt 1% pārdalīšana no sociālajām iemaksām veselības aprūpei būtu labs iesākums uzlabojumiem, jo ar šiem līdzekļiem nākamgad varot sasniegt 3,25% no iekšzemes kopprodukta nozares finansējumā. Keris skaidroja, ka tas ļautu būtiski saīsināt pacientu rindas, samazināt pacientu līdzmaksājumus un arī paaugstināt nozarē strādājošajiem darba samaksu.

Jau vēstīts, ka neraugoties uz Veselības ministrijas izstrādātajiem un valdībai iesniegtajiem nozares finansēšanas reformas modeļiem, joprojām nav signālu, kas liecinātu par valdības gatavību nodrošināt pienācīgu valsts finansējumu veselības aprūpei. Drīzāk otrādi: Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes laikā Ministru prezidents paziņoja par papildu finansējuma ierobežošanu veselības aprūpei nākamajā gadā: “Runa ir par 35 miljoniem un punkts.”

Arodbiedrība norāda, ka dīvaini, ka tā pati M. Kučinska valdība Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam šī gada aprīlī ir lūgusi Eiropas Komisijai (EK) atļauju palielināt budžeta deficītu par 0,5% no IKP (2017. gadā tie būtu aptuveni 130 – 140 milj. EUR) ar mērķi steidzami palielināt veselības nozares finansējumu; programmā ir norādīti arī iespējamie naudas avoti. EK oficiālajos ieteikumos Latvijai šādu atļauju arī ir devusi un pat uzsvērusi nepieciešamību strauji palielināt veselības aprūpes finansējumu. Un nu, saņēmis EK atļauju, Māris Kučinskis pēkšņi atsakās to darīt!

LVSADA uzskata, ka lielā ažiotāža, kas sacelta ap nozares finansēšanas modeļa izvēli, ir tikai kārtējais dūmu aizsegs tālākai virzībai uz veselības aprūpes privatizēšanu. Kā lai citādi izskaidro to, ka darbaspēka nodokļi (IIN + VSAOI) ir aptuveni vienādi visās trijās Baltijas valstīs (56,6 – 57,6%), bet, kamēr Igaunija un Lietuva 12 – 13% ir nodalījusi veselības aprūpei, Latvijas valdība atsakās iezīmēt pat 1%?

Foto: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība