Latvijā plāno ražot ar ūdeņradi darbināmas lokomotīves

Šodien “Latvijas dzelzceļš” (LDz) kopā ar Čehijas kompāniju “CZ LOKO” un Kanādas uzņēmumu “Ballard Power Systems” parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz apvienot pieredzi un kompetences, lai izstrādātu tehnoloģisko risinājumu ūdeņraža-elektriskai lokomotīvei uz ČME3 manevru lokomotīves bāzes.
Ekspluatējot pārbūvēto manevru lokomotīvi, plānots samazināt trokšņa emisiju un vibrāciju līmeni, kā arī pilnībā samazināt dzinēja radīto izmešu daudzums.
“Ar ūdeņradi darbināmas lokomotīves mūsdienās vairs nav zinātnisks eksperiments vai futūristisks sapnis. Tā ir realitāte, kurā apvienotas mūsdienu tehnoloģijas un zināšanas. Pāreja uz ūdeņradi kā enerģijas nesēju, iezīmē jauna tehnoloģiska laikmeta sākšanos transporta segmentā, ko raksturo efektīva energoresursu izmantošana un apkārtējās vides piesārņojuma samazināšana”, uzsver VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
“Sadarbībā ar “CZ LOKO” līdz šim veiksmīgi esam realizējuši divus ritošā sastāva modernizācijas projektus. Faktiski no jauna uzbūvētas gan manevru lokomotīves ČME3M, gan arī maģistrālā dīzeļlokomotīve 2M62UM”, turpina E.Bērziņš.
Projektā paredzēts piesaistīt LDz meitas kompāniju SIA “LDz Ritošā sastāva serviss”, kas ar tās rīcībā esošajiem resursiem spētu veikt lokomotīves pārbūvi, “CZ LOKO” nodrošinātu nepieciešamās sastāvdaļas un izstrādātu projekta dokumentāciju, savukārt, “Ballard Power Systems” ir ūdeņraža kurināmo elementu sistēmas ražotājs un piegādātājs. Projekta izstrādē zinātniski tehnisko atbalstu sniegs arī Latvijas Zinātņu akadēmija.
Līdzīga veida projekti jau realizēti Lielbritānijā, ASV, Dānijā, Japānā, Vācijā, Indijā, Ķīnā un Dienvidāfrikā.
Kā zināms, Eiropas Komisija ir norādījusi uz nepieciešamību līdz 2050.gadam samazināt CO2 emisiju līmeni transporta nozarē pa 60%. Ūdeņraža tehnoloģijas ir ilgtermiņa energorisinājums, jo tās ražošanā var izmantot visus primāros energoresursus.
Foto: LDz
Vēl par tēmu:
LDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālāk