Interneta mājas lapā on-line režīmā var sekot līdzi Latvijas parādam
Mājas lapā www.debt.lv var redzēt 32 ekonomiskos rādītājus, kuri tika izskaitļoti pamatojoties uz datiem no sekojošām mājas lapām: Latvijas Centrālā Banka, Valsts kase, Centrālā Statistikas Pārvalde, Kapitāla un Finanšu tirgus komisija, Latvijas Komercbanku asociācija, CIP Pasaules faktu grāmata un LURSOFT.
Rādītāji atspoguļo prognožu lielumus uz doto brīdi, vai uz doto brīdi par viena gada periodu (IKP uz doto brīdi, PVN ieņēmumi uz doto brīdi, par divpadsmit mēnešu periodu). Ārējais, iekšējais un kopējais valsts parāds aprēķināts pamatojoties uz kredītos un obligācijās aizņemtajām summām un procentiem. Visi pārējie rādītāji izskaitļoti ar lineārās prognozēšanas metodes palīdzību.
Mājas lapu izstrādāja finansu analītiķis Mitrofans Slobodjans ar programistu palīdzību no biedrības PatriotiLV.
Rādītāju izmaiņu dinamika, ļoti negatīvi raksturo kopējo ekonomisko stāvokli Latvijā. Neskatoties uz salīdzinoši zemo Valsts parādu attiecībā pret IKP, Latvijai ir ļoti liels Kopējais Ārējais Parāds, kas tiek noteikts kā valsts un privāto ārējo parādu summa. Pavisam nenormāla ir situācija, kad banku izsniegto kredītu summa pārsniedz piesaistīto noguldījumu summu, radot spekulatīvu efektu.
Neskatoties uz nelielo eksporta pieaugumu, importa daļas palielināšanās tendence Latvijā saglabājas un pieaug daudz straujāk, bet kopējā tekošā konta maksājuma bilance paliek negatīva. Tendence par pēdējiem divpadsmit mēnešiem parāda, ka Latvijas Banka, turpina izpirkt latus no brīvā apgrozījuma, par savām zelta rezervēm, kas norāda uz neuzticību Latvijas iedzīvotājiem attiecībā pret nacionālo valūtu.
Mājas lapas izveidošanas iemesls – Latvijas iedzīvotāju kompetences uzlabošana galvenajos ekonomikas jautājumos, monetārajā un fiskālajā politikā, kas nevis tiek aprakstīti izsakot daudz gudru loģisku slēdzienu, bet gan atspoguļojot konkrētus rādītājus un dodot tiem paskaidrojumus.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
PTAC: influenceri nepietiekami norāda komerciālu un mākslīgā intelekta radītu saturu
Sociālo mediju saturs arvien biežāk ietekmē patērētāju izvēli - sākot no ikdienas preču iegādes līdz pakalpojumu, izklaides un dzīves stila lēmumiem. Influenceru ieteikumi nereti tiek uztverti...
Lasīt tālākJūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs
2026. gada jūnijā, salīdzinot ar 2026. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palika nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākais cenu pieaugums mēnesī...
Lasīt tālākRail Baltica pamattrases dienvidu posmā tiks būvēta jauna augstsprieguma apakšstacija
Ministru kabinets otrdien, 7. jūlijā, iepazinās ar Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par ieguldījumu veikšanu AS “Augstsprieguma tīkls” piederošas apakšstacijas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecības apjomi maijā augstākie pēdējo četru gadu laikā
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada maijā pieauga par 6,1% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, pieaugumam gada griezumā turpinoties trešo mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālākRihards Kozlovskis: tuvāko dienu laikā sagaidu skaidrojumu no Autotransporta direkcijas par atceltajiem reģionālo autobusu reisiem Ādažos
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis tuvāko dienu laikā sagaida skaidrojumu no Autotransporta direkcijas par atceltajiem reģionālo autobusu reisiem Ādažos. "Esmu lūdzis Autotransporta direkciju...
Lasīt tālākKā izvairīties no viltotu un bīstamu rotaļlietu iegādes
Vasarā, kad biežāk tiek rīkotas bērnu dzimšanas dienas un citi svētki, aktuāls jautājums ir par dāvanu iegādi, un daudzi tās meklē interneta veikalos. Tomēr līdztekus plašajam rotaļlietu...
Lasīt tālākNo 1. jūlija pārtikas pamatproduktiem piemēros 12% PVN
No trešdienas, 1. jūlija, maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām piemēros PVN samazināto 12% likmi. Tirgotāji, kuri godīgi atspoguļos PVN samazinājumu pārtikas pamatproduktu cenās, varēs...
Lasīt tālākNo šodienas ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākPVD aptur nelegālas noliktavas darbību
Pārbaudot informāciju par iespējamu iesaistīšanos pārtikas apritē bez nepieciešamās reģistrēšanās Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), PVD veica pārbaudi SIA “Topfruit” noliktavā...
Lasīt tālāk