VID vadītāja atlases process bijis nepārskatāms, uzskata speciāliste
Iespējams, jau rīt, 9.augustā, valdības darba kārtībā varētu nonākt jautājums par līdzšinējās Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatā.
Kā zināms, lēmumu par Koļegovas virzīšanu apstiprināšanai VID ģenerāldirektores amatā pieņēmusi finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS) pēc tam, kad neveiksmi cieta Valsts kancelejas izsludinātais atklātais konkurss un vairāki uzrunātie valsts iestāžu vadītāji atteicās no piedāvājuma kandidēt uz VID ģenerāldirektora amatam.
Kā intervijā Latvijas Radio atzīst personālatlases speciāliste, „Fontes grupas” vecākā konsultante Inese Kamarūte, VID vadītāja kandidātu atlases process bija nepārskatāms un necaurspīdīgs.
“Nav zināmi arī to kandidātu vārdi, kas bija pieteikušies. Mēs nezinām, vai Koļegovas kundze ir labākā visa šajā atlases procesā. Vai viņa tiek virzīta tālāk tāpēc, ka viņa ir labāka, vai tāpēc, ka ir citi faktori, kurus mēs diemžēl nezinām,” sacīja Kamarūte.
Skaidrojot, kāpēc valsts amatpersonu , tai skaitā VID vadītāja, meklējumi noritējuši tik neveiksmīgi, Kamarūte norāda, ka primārā nozīme ir niansēm darba sludinājumā. Tajā pašā laikā Kamarūte atzīst, ka darba sludinājums nav pati labākā kandidātu piesaistes forma, īpaši tad, ja ir ļoti augstas un striktas prasības.
“Cilvēki, kas kvalificējas šādiem augstiem posteņiem, nesēž sociālajos tīklos, nelasa CV Online. Labākajā gadījumā viņi izlasīs presi,” saka Kamarūte, skaidrojot, ka rezultativitāte tomēr veidojas no cilvēkiem, kuri tiek pa tiešo uzrunāti un pierunāti.
Tāpat viņa norāda uz to, ka valsts pārvaldei šobrīd nav tie labākie laiki tīri no darba devēja tēla viedokļa, kā arī neveiksmīgs ir atlases process kopumā: “Tas nav vienkāršs, un jābūt pietiekami kvalificētiem cilvēkiem, kuri to var novadīt un novadīt sekmīgi līdz galam”.
Privātais bizness personāla atlases procesā pievērš ļoti lielu uzmanību potenciālo vadītāju reputācijai, skaidro speciāliste, norādot, ka tiek rūpīgi izvērtēta visa par kandidātiem pieejamā informācija, tostarp sociālajos tīklos un plašsaziņas līdzekļos lasāmais.
Kamarūte kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem, ka reputācija ir netverams un neizmērāms rādītājs: “Es apstrīdēšu jebkuru cilvēku, kurš man teiks, ka reputācija nav izmērāma. Mēs varam noteikt, vai cilvēks ir bijis sodīts, varam noteikt, ja viņam ir bijis privāts bizness, vai dokumenti formēti pareizi, vai viņš ir maksājis nodokļus.”
Jau vēstīts, ka vairāk nekā pirms mēneša Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam, aicinot pieteikties profesionālus, sevi pierādījušus līderus, kuri vēlas strādāt sabiedrības labā un dot būtisku ieguldījumu valsts pārvaldes attīstībā. VID ģenerāldirektora meklēšana gan beigusies bez rezultātiem, konkursa komisija nav spējusi atrast atbilstošas kapacitātes cilvēku.
Tagad VID vadītāja amatam piemērotu kandidātu meklēs valsts pārvaldē. Pašlaik kā vienīgā kandidāte šim amatam uzrunāta pašreizējā Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.
Foto: Finanšu ministrija
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk