• Tweet

Šodien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc apspriešanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) pieņems lēmumu, vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam oficiāli tiks izvirzīta Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova. Aizvien neskaidrs ir arī valdības sociālo partneru atbalsts Koļegovas kandidatūrai.

Valdības sociālie partneri – uzņēmēju organizācijas, arodbiedrības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji izvairīgi komentē savu viedokli par Koļegovu. Tā vietā, lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, ir sagatavots un saskaņots vienošanās projekts starp Ministru prezidentu Māri Kučinski, finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu un valdības partnerorganizācijām.

Sociālie partneri norāda, ka valdības atbildība būs izvēlēties cilvēku, kurš panāktu nosprausto mērķu sasniegšanu.

Vienošanās paredz pirmās reformas kā pilotprojektu veikt Valsts Ieņēmumu dienestā (VID). Papildus izmaiņām, kas jāievieš visā valsts pārvaldē, jāveic uzlabojumi VID, lai iestāde kalpotu sabiedrības vajadzībām, īpaši rūpējoties par uzņēmējdarbības kā galvenā valsts budžeta avota veicināšanu Latvijā. Ir būtiski celt VID personāla kompetenci, nodrošināt konkurētspējīgu un motivējošu personāla atalgojumu, uzlabot iestādes tēlu un būt modernai, prestižai darba vietai. VID jābūt atbildīgiem par lēmumu pieņemšanu. Dokumentā par iestādes pamatmērķi norādīta sadarbība un serviss, tādējādi veicinot brīvprātīgu vēlmi maksāt nodokļus, vienlaikus cīnoties ar ēnu ekonomiku un asi vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem. Uzņēmēju organizācijas un citi sadarbības partneri vēlas būtiski samazināt laiku, kas jāvelta nodokļu nomaksai no 193 stundām līdz 81 stundai, kā arī atteikties no resursu tērēšanas un tiesvedības darbībām pret uzņēmumiem, kuriem ir augsta uzticamība. Jānodrošina attīstīts VID analītiskais darbs, lai apzinātu uzņēmumus, kuriem ir paaugstināts risks, un, sekojot Igaunijas VID piemēram, jāveic nevis kontroles darbības, bet preventīvais skaidrojošais darbs, tādējādi ar mazāku resursu patēriņu uzlabojot nodokļu nomaksu. Vienošanās paredz, ka VID jānodrošina regulāras konsultācijas un sadarbība vismaz reizi trijos mēnešos, lai realizētu stratēģiju un pilnveidotu darbu kopumā.

Jau vēstīts, ka ka teju pirms mēneša Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam, aicinot pieteikties profesionālus, sevi pierādījušus līderus, kuri vēlas strādāt sabiedrības labā un dot būtisku ieguldījumu valsts pārvaldes attīstībā. VID ģenerāldirektora meklēšana gan beigusies bez rezultātiem, konkursa komisija nav spējusi atrast atbilstošas kapacitātes cilvēku.

Tagad VID vadītāja amatam piemērotu kandidātu meklēs valsts pārvaldē. Pašlaik kā vienīgā kandidāte šim amatam uzrunāta pašreizējā Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.

Foto: Valsts kanceleja