Satversmes tiesa ierosinājusi vairākas lietas saistībā ar solidaritātes nodokli
Satversmes tiesa (ST) ierosināja vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.
Lietas ierosinātas pēc vairāku fizisko personu, kā arī komercsabiedrību konstitucionālajām sūdzībām. Sūdzību iesniedzēji ir darba ņēmēji un darba devēji, kuriem saskaņā ar apstrīdētajām normām ir pienākums maksāt solidaritātes nodokli, vēsta ST.
Komercsabiedrības norāda, ka tās nodarbina augsti kvalificētus speciālistus un maksā tiem darba tirgum atbilstošu atalgojumu. Savukārt pienākums maksāt solidaritātes nodokli mazinot iespējas piesaistīt augsta līmeņa speciālistus. Tādējādi šie darba devēji tiekot nostādīti neizdevīgākā pozīcijā salīdzinājumā ar darba devējiem, kas šāda līmeņa speciālistus nenodarbina, tiekot samazināta konkurētspēja darba tirgū. Šāda situācija neatbilstot vienlīdzības principam. Turklāt komercsabiedrības norāda arī uz nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem darba devējiem, kam radies pienākums maksāt solidaritātes nodokli, jo tiekot piemērota atšķirīga maksājamā nodokļa likme atkarībā no nodarbināto statusa (piemēram, darba devējiem, kas nodarbina personas, kas sasniegušas pensijas vecumu, attiecībā uz šiem darbiniekiem tiek piemērota samazināta solidaritātes nodokļa likme).
Darba ņēmēji, kas iesnieguši konstitucionālas sūdzības, uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst vienlīdzības principam un nesamērīgi ierobežo viņu tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Solidaritātes nodoklis pēc būtības līdzinoties sociālās apdrošināšanas iemaksām. Līdz solidaritātes nodokļa ieviešanai sociālās apdrošināšanas iemaksas no ienākumiem, kas pārsniedza 48 600 euro gadā, netika aprēķinātas. Savukārt šobrīd nodoklis esot jāmaksā tādā pašā kārtībā un apmērā kā sociālās apdrošināšanas iemaksas, savukārt sociālās apdrošināšanas izmaksas (iestājoties sociālās apdrošināšanas gadījumam) neesot proporcionālas ienākumiem, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2016. gada 21. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstus ar lietu faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Satversmes tiesā par Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei ir saņemti vairāki desmiti konstitucionālo sūdzību. Satversmes tiesa, izskatot vairākus pieteikumus, secināja, ka tie neatbilst Satversmes tiesas likuma prasībām. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem ir jāpamato, ka apstrīdētās normas aizskar viņiem Satversmē noteiktās pamattiesības. Pieteikumu iesniedzēji ir norādījuši, ka, ņemot vērā esošās darba attiecības, kā arī iepriekšējo gadu ienākumus, pamattiesību aizskārums tiem sagaidāms nākotnē, proti, brīdī, kad viņiem radīsies pienākums maksāt solidaritātes nodokli.
Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka pamattiesību aizskārums var būt arī nākotnē sagaidāms. Tas nozīmē, ka pastāv pamatota un ticama iespējamība, ka apstrīdētās normas piemērošana varētu radīt nelabvēlīgas sekas konstitucionālās sūdzības iesniedzējam. Nākotnē sagaidāma aizskāruma gadījumā ir skaidri redzams, ka tas personai agrāk vai vēlāk, bet noteikti radīsies.
Satversmes tiesa norādīja, ka šajā gadījumā apstrīdēto normu piemērošana ir atkarīga no tā, vai konkrēto pieteikumu iesniedzēju ienākumi taksācijas periodā pārsniegs 48 600 euro. Tiesa secināja, ka šobrīd nav pamata atzīt, ka apstrīdētās normas pieteikumu iesniedzējiem noteikti tiks piemērotas un nākotnē tiem radīs pamattiesību aizskārumu. Tādējādi, izskatot šos pieteikumus, Satversmes tiesa pieņēma lēmumus par atteikšanos ierosināt lietu, jo pieteikumu iesniedzējiem vēl nebija radies pienākums maksāt solidaritātes nodokli.
Turklāt Satversmes tiesa atteicās ierosināt lietas par vairākiem pieteikumiem, kuros nebija sniegts juridiskais pamatojums, kas būtu uzskatāms par pietiekamu prasījuma apmierināšanai.
Foto:succo/https://pixabay.com/en/users/succo-96729//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Tautsaimniecības komisija: Veikalu plauktos jāpalielina vietējo pārtikas preču īpatsvars
“Pārtikas tirgus pētījumā Konkurences padome secina, ka pārtikas preču cenas mazumtirdzniecības tīklos mēdz būtiski atšķirties, kas liecina par konkurenci šajā tirgū un pircēja izvēles...
Lasīt tālākLatvija sāks Rail Baltica pamatlīnijas būvniecību
Sasniedzot vēl vienu Rail Baltica projekta būtisku posmu, Latvija sāks pamatlīnijas būvniecību. 21. maijā Rail Baltica komanda, Eiropas Komisijas pārstāvji un starptautiskie partneri no Francijas,...
Lasīt tālākLBAS: Likumprojekts par grozījumiem Darba likumā būtiski pasliktina darbinieku tiesības un samazina darba samaksu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2024. gada 20. maija valdes sēdē izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā. Atsevišķi likumprojektā...
Lasīt tālākLatvijas vidējais kredītņēmējs – trīsdesmitgadnieks ar augstiem ienākumiem
Kā rāda 2024. gada kreditēšanas indekss, vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem...
Lasīt tālākReforma paredz samazināt nodokļus mazajām algām un vienkāršot sistēmu mazajiem uzņēmumiem
Nākamais Latvijā jau būs Saeimas pirmsvēlēšanu gads. Ja šī sasaukuma laikā valdība un Saeima varēs ieviest racionālas, nevis populistiskas nodokļu izmaiņas, tad šī vasara ir pēdējais...
Lasīt tālākMieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālākSaeimā pirmo reizi notiks ekonomiskās politikas debates
Saeimā ceturtdien, 16. maijā, norisināsies ekonomiskās politikas debates, kuru laikā deputāti vērtēs Latvijas Stabilitātes programmu...
Lasīt tālākPVD turpina pastiprinātas svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības pārbaudes
Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākLDDK aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Padome pauž neapmierinātību ar līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldes rīkoto vadītāju atlases organizēšanā, jo tā grauj uzticēšanos valsts...
Lasīt tālāk