• Tweet

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam līdz 3,1%, brīdinot par Lielbritānijas referenduma par aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) negatīvo ietekmi uz pasaules ekonomiku. Neskatoties uz to, Lielbritānijas ekonomika joprojām pieaugs straujāk nekā Vācijas, Francijas un Itālijas.

Fonds eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam salīdzinājumā ar aprīli ir paaugstinājis par 0,1 procenta punktu – līdz 1,6%, savukārt nākamā gada prognoze ir samazināta par 0,2 procenta punktiem un tagad ir 1,4% apmērā.

Eiro zonas lielākajām ekonomikām Vācijai un Francijai šogad tiek gaidīta ekonomikas izaugsme attiecīgi 1,6% un 1,5% apmērā. Salīdzinājumā ar aprīli Vācijas IKP pieauguma prognoze palielināta par 0,1%, bet Francijai – par – 0,4%. Nākamgad  fonds sagaida gan Vācijas, gan Francijas ekonomikas apmēra kāpumu par 1,2%, kas ir attiecīgi par 0,4 un 0,1 procenta punktu mazāk nekā aprīlī.

Izņemot Nigēriju, Lielbritānijai ekonomikas izaugsme samazināta visstraujāk nekā jebkurai citai no 16 valstīm. Vienlaikus Lielbritānijas ekonomiskā izaugsme joprojām pārsniegs Vāciju un Franciju, kā arī Itāliju, kurai IKP pieaugs tikai par 1%.

“Brexit ir atstājis tiešu ietekmi uz Eiropu, jo īpaši Lielbritāniju,” skaidroja SVF, norādot, ka Lielbritānijas lēmums pamest ES neietekmēs valstis tikai uz “pāris gadiem”, bet “atspēlēsies pakāpeniski gadu laikā”.

“Lēmums atstāt ES iezīmē jaunu posmu Lielbritānijas ekonomikai,” norādīja Valsts kases runas vīrs,”Mūsu absolūta prioritāte ir sniegt skaidru signālu gan uzņēmējiem šeit, gan visā pasaulē, ka esam atvērti uzņēmējdarbībai un apņēmušies saglabāt Lielbritāniju kā pievilcīgu galamērķi ārzemju investoriem.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% – par palikšanu blokā.

Referendums jau ir atstājis negatīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Mārciņas vērtība nokritusies līdz zemākajam punktam 31 gada laikā.Referenduma dēļ strauju lejupslīdi piedzīvoja ne tikai britu mārciņas vērtība, bet arī samazinājās cenas akciju un naftas tirgos.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņoja, ka nāksies koriģēt ilgtermiņa budžeta prognozi. Bija paredzēts līdz 2020. gadam panākt ienākumu un izdevumu līdzsvaru, tomēr pēc referenduma no šī mērķa ir jāatsakās.

Foto:stux/https://pixabay.com/en/users/stux-12364//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/